Mani kārtējie 2 centi

Atkārtošana zināšanu māte, tāpēc lai iet vēlreiz manas domas par pulksteņu grozīšanu.

Atkal ir klāt pulksteņu griešana un atkal sākas batālijas starp vasaras laika piekritējiem un nīdējiem. Mani kārtējie 2 centi.

Vispirms pāris definīcijas lai mums būtu viena vārdnīca. Latvijas joslas laiks ir GMT+2. Tas ir tas ko cilvēki sauc par ziemas laiku. Katru gadu nolūkā pēc iespējas vairāk izmantot saules gaismu kad cilvēki to reāli izmanto – vakaros, vasarā pulksteņi tiek pagriezti uz priekšu par vienu stundu.

Pirms kādiem 10-15 gadiem mūsu “gudrās” galvas izdomāja, ka eksperimenta pēc, palikt visu gadu joslas laikā. Kas notika – saule leca nevis piecos, bet četros un gaišs bija jau no trijiem rītā. Vakaros saule rietēja nevis vienpadsmitos vakarā, bet desmitos. Man liekas, ka togad ar uguni nevarēja sameklēt cilvēku, kam šī kārtība patika. Sekas bija labi prognozējamas – kopš tā laika neviens ar palikšanu joslas laikā neeksperimentē.

Kāds var teikt – pārejam uz citu joslas laiku, piemēram GMT+3, kas atbilstu pašreizējam vasaras laikam. OK, tikai tad jārēķinās, ka ziemā gaišs sāks palikt nevis deviņos no rīta, bet desmitos, tumsa iestāsies nevis četros, bet piecos. Ņemot vērā pulksteņu negrozīšanas aizstāvju argumentus par viņi slābajiem bioritmiem, ko nojauc pulksteņu griešana, būtu interesanti uzzināt ko viņu bioritmi teiks par organisma atmošanos, kad saules gaismu tas ieraudzīs 4-5 stundas pēc izkāpšanas no gultas.

Tāpēc es varu tikai atkārtot iepriekšējā rakstā teikto – ņemot vērā, ka mēs esam tuvāk polam nekā ekvatoram, mūsu ieguvumi no pulksteņu griešanas ir lielāki nekā zaudējumi.

Jauns modelis – Fortis Terrestis Orchestra

Atzīšos – man pret dažiem ražotājiem ir lielākas vai mazākas simpātijas. Par provi, es uzskatu, ka Fortis Flieger ir viens no foršākajiem pilotu pulksteņiem, jo man patīk zaļie luminiscējošie rādītāji, spilgtais sekunžu rādītājs un praktiski nesaskrāpējamais korpuss. Un es zinu ko saku – šis pulkstenis man bija tas ko es liku uz rokas kad devos uz klinšu kāpšanas treniņiem.

Un nu Fortis ir pārsteidzis visus. Redz, lieta tāda, ka Fortis ražoja tikai un vienīgi sportiskus nirēju un aviatoru pulksteņus, neko citu. Nebija viņiem ne turbijoni, ne uzvalka pulksteņi, ne racing. Līdz šodienai.

forkestra

Iepazīstieties – pirmais jauno laiku Fortis uzvalka pulkstenis Terrestis Orchestra.

Divu veidu korpusi un divas ciparnīcas.

forkestra2

forkestra3

Tehniskie dati: mehānisms ETA2895, ūdensizturība 50m., diametrs 40mm.

Jauns brends – Ophion

Šodienas ziņu lentē iekrita interesants jaunums no Spānijas. Vai Vācijas. Bet noteikti ar Šveices sirdi.

opion5

Mūslaiku uzvalka pulksteņi parasti ir dikti garlaicīgi. Tie iet divus ceļus – sacenšas plānumā un sacenšas krutumā, kas ir gandrīz vai viens un tas pats. Lielie vārdi, protams, stagnē. Nē, nevajag pārprast, ir jau visādi forši pulkstenīši, bet reti kurš silda sirdi kā piemēram Omega Constellation no sešdesmitajiem ar izliekto ciparnīcu, asmeņveidīgajiem rādītājiem un minūšu iedaļām, kas iet nevis pa ciparnīcas ārmalu, bet pa vidu starp centru un ārmalu. Tik vien kā tas mazais izmērs.

Turpināt lasīt

Krikumiņi

Kā jau jūs visi ziniet, nupat beidzās Richemont grupas spalvu spodrināšanas mēnesis a.k.a izstāde SIHH un ziņu lente ir piebirusi ar visvisādiem jaunumiem, es dažus brīnumus atrādīšu.

Ir zināms, ka lielie prāti domā vienādi. Ja starp lielajiem prātiem gadās divi nesaistīti dizaineri, galarezultāts var būt… identisks.

mbexot1

s15jlcmgtqp

OK, es saprotu, ka Montblanc ciparnīcas apakšdaļas izgriezums ir noteikts ar turbijona turētāja konstrukciju. Bet JLC?

Kad jau sākām ar Montblanc, tad turpinām.

mbperp1

Šeit dizaineris ir aizgājis kaut kur atpūsties un darbu pie pulksteņa pabeidza apkopēja ar ķērienu uz zīmēšanu un lielām rokām. Skaidrs, ka pulksteņa korpuss ir vismaz puscentimetru par lielu – kalendāra ciparnīcas tā vien cenšas piekļauties pulksteņa centram. Pakaļas skatā skaidri redzams uz kādiem kompromisiem bija jāiet un cik daudz zelta jāiztērē lai iestūcītu mazo mehānismu.

112537 Heritage Quantième Annuel

Nākamais pacients ir JLC. Viņiem parasti ir tīri neko dizaini, var redzēt, ka ne velti viņu cilvēki ir slīpējuši augstskolas un darba beņķus, bet te laikam mārketinga departamentam paslīdēja roka. Vai kāja.

michaelmillstein4-2_zps9a81a8a8

Hans, kas tas tāds? Aizmugurējais vāks. Klau, bet tu neesi uzlicis vēl vienu uzrakstu! Tur nav vietas, apskaties – JLC apakšā, 1000h augšā, smuki, simetriski. BET MUMS VĒL VAJAG ARĪ ZIVTIŅU!!! Kā citādi klients zinās cik dziļi viņš drīkst ienirt??? Priekškars.

Un pēdējais ir mans reāls favorīts. Smuks vai ne? Visiem večiem taču patīk Panerai?

PAM00601_front

Viena ciparnīca, otra, laika vienādojums, Panerai dedzina, viņi ir zirgā, tas taču ir Haute Horlogerie епта, vai ne? Un tad pienāk pirmais marts. Mazais rādītājs labajā pusē klikt un nostājas tieši horizontāli. Un tieši trīsdesmit vienu dienu laimīgie Panerai īpašnieki datumu cenšas saskatīt visādi grozot pulksteni. Tā ka nebrīnieties, ja redzas cilvēkus, kas martā uz ielas ir pielikuši pulksteni pie acīm. Viņi vienkārši cenšas saprast kas par dienu.

Drudzis

Šodiena nāca ar satraucošām ziņām – COSC sertifikācija ir sūds tāpēc Omega kopā ar METAS (Šveices metroloģijas birojs) ir izstrādājusi savu īpašo sertifikācijas procedūru un no nākamā gada uz pulksteņiem vairs nerakstīs Chronometer, bet Master Co-Axial Officially Certified. Sertificēšanas process, protams, ir pieslīpēts pie jaunajiem Omegas mehānismiem – testēšanas laikā pulkstenis tiks pakļauts magnētiskā lauka ietekmei un kaut kā tā sagadījies, ka magnētiskā lauka lielums būs ne lielāks ne mazāks, bet tieši 15 000 Gausi, kas atbilst Omega 8500 sērijas mehānismu specifikācijai.

Omega-Metas

Kāpēc šāds solis? Neba nu Omega ir pirmie, kas mēģina saskaldīt mārketinga matus ašpadsmit daļās.

Patek Phillippe pirms neilga laika paziņoja, ka Geneva Seal, kas nosaka pulksteņa un mehānisma apstrādes kvalitāti un izcelsmi ir palicis dikti vecmodīgs tāpēc vajagot ko jaunu un daudz krutāku. Jaunā meklējumos šamie kā jau kompānija ar stāžu un gadsimtus krātu pieredzi nekur tālu negāja un apstājās pie tā, ka radīja paši savu pulksteņu sertificēšanas sistēmu ko nosauca par Patek Phillippe Seal. Tātad viņi nevienam neuzticas un visas pārbaudes kā jau tas pienākas kārtīgai manufaktūrai veiks paši.

Jaeger LeCoultre savus pulksteņus pirms laist pasaulē testējot 1000 stundas. Viņiem arī ir savi iekšējie standarti, kas pavisam noteikti esot labāki par COSC.

Vācieši pērn atjaunoja paši savu hronometru sertificēšanu un atšķirībā no COSC šamie sertificējot nevis mehānismu, bet pulksteni. Grūti teikt ar ko tas ir labāk, iespējams tiek novērsti visāda veida kāzusi kas var gadīties transportēšanas laikā pēc sertifikācijas un mehānisma ievietošanas korpusā.

Seiko savu Grand Seiko arī sertificējot un pielaides esot striktākas nekā COSC.

Omega pēdējo 10 gadu laikā ar cenām jau ir panākusi Rolex un vienīgais veids kā uzsvērt to, ka viņi ir labāki (Omega un Rolex ir lielākie COSC klienti pēc sertificējamo mehānismu skaita) ir bīdīt krutuma latiņu vēl augstāk un vienīgais kas vēl ir palicis – mehānisma sertifikācija. Jocīgi tikai ir tas, ka viņi tagad cenšas ielekt lauciņā ko ir aizņēmušas īstās manufaktūras, kas neštancē pa miljonam dažādu pulksteņu gadā.

p.s. vārdnīca: COSC sertifikāts apliecina, ka pulksteņa mehānisms ir pārbaudīts 15 dienas, piecās pozicijās un trīs dažādās temperatūrās. Patek Phillippe Seal bez precizitātes pārbaudēm nosaka arī mehānisma detaļu apstrādes kvalitāti.

Apavu kopšana

Šis būs otrais raksts bloga pastāvēšanas vēsturē, kas ir tapis pēc pasūtījuma. Uzstādījums bija vienkāršs – “uzraksti kā kopt high end apavus”. Tā kā man nav ne jausmas kas ir high end apavi (kurpes ar papēžiem? spiciem purniem?), rakstīšu par apavu-vulgaris kopšanu.

Apavu kopšanai ir nepieciešami daži palīglīdzekļi. Sāksim ar to, kas pie mums ir mazāk zināms – apavu koki (shoe trees). Kad kurpe vai zābaks ir dienu nēsāts, tā āda sakrunkojas. No sākuma mazliet, bet pēc mēneša vai trim uz apavu virsmas varam sākt modelēt ja ne Himalaju, tad Alpu kalnus noteikti. Krunkainai apavu virsmai ir savs šarms, bet jāņem vērā, ka krunkas lēnā garā var pārveidoties par plaisām un saplaisājusi āda vieglāk laiž cauri ūdeni. Lai tas nenotiktu, pēc apavu novilkšanas (tu taču esi jau pāraudzis to vecumu, kad gultā iekrīti ar visām kurpēm, vai ne?) tajos ir jāievieto apavu koki. Apavu kokiem ir divi uzdevumi – saglabāt apavu formu žūšanas laikā un absorbēt sviedru smaciņas, kas ir sasūkušās ādā. Apavu koki ir daudz un dažādi veidi. Pastāv uzskats, ka kurpēm līdz 200-300€ derēs jebkāda veida apavu koki (izņemot, protams, pavisam lētie plastmasas un brīnumi ar atsperi), ja kādam ir Allen Edmonds, John Lobb vai vēl kas dārgāks par 500€ – tiem vēlams ir koki, kas ir taisīti pēc liestes un izmēra.

Turpināt lasīt

Watch

Arēna ir pārpildīta, viens pret otru ir sastājušies visi industrijas smagsvari. Pēdējais uznāk Watch un grūstīšanās par daudzmiljonu tirgu var sākties. Kaut kur blakus arēnai ir sanākuši citi smagsvari un…

l

Viņiem ir pamatots iemesls smaidam, jo kad visas kārtis beidzot nu ir galdā, ir skaidrs, ka pulksteņu industrijai nedraud otra kvarca krīze, kas aizsūtīja nebūtībā ļoti daudzus ražotājus. Ir radusies jaunu ierīču kategorija, kas paņems savu daļu no lēto kvarca pulksteņu lietotājiem un pievilinās pulksteņu nelietotājus. Un tas arī būs viss. Rolex, Patek Phillippe, Vacheron Constantin un pārējie var gulēt mierīgi, jo viņu klientiem tāds Watch būs bijis nebijis.

Ir divas lietas, kas šīs paziņojumu izvadīšanas ierīces nepadara par pulksteņiem – darbības laiks no vienas uzlādes un attēlojamā laika pieejamība. Laikā kad pat vidusmēra Tissot vai Hamilton mehāniskie pulksteņi var lepoties ar 80 stundu gaitas rezervi, aproces lādēšana katru nakti izraisa līdzjūtīgu smaidu. Tas pat ir ar laika attēlošanu. Ir grūti nosaukt par pulksteni iekārtu, kas normāli nerāda laiku. Kam jānospiež poga, jāpaceļ, jāpagriež. Tas nav pulksteņis, neviens neiet pie sienas pulksteņa un nevicina rokas kad vēlas uzzināt laiku. Šīs ierīces primārā funkcija būs telefona pagarinājums. Bez telefona tas pārvērtīsies par smuku vai ne tik smuku aproci.

Vai šīs ierīces būs veiksmīgas no biznesa viedokļa? Noteikti. Pārdošanas apjomi būs miljonos mērāmi. Kam tagad ir jābaidās? Visgrūtāk klāsies plaši pazīstamu drēbju, traktoru un citu “brendu” “pulksteņiem”, kas ir cenu kategorijā līdz 500€. Interesanti būs pasekot kā un vai mainīsies lietotāju paradumi, jo pulksteņi tomēr tiek uzskatīti par ilgtermiņa lietošanas precēm. Ja šādas aproces būs jāmaina ik pēc diviem gadiem, jo nevarēs izveikt kādu jaunu un vitāli svarīgu lietu, būs interesanti. Domāju, ka kritiskais punkts iestāsies pēc 3-5 gadiem, kad būs pārdoti daži desmiti vai simti miljoni aproču un kad izveidosies reāli to lietošanas paradumi kā tas ir ar planšetēm. Ievērojāt, ka jaunu aipadu neviens neizziņoja? Un tas nav nekāds brīnums, jo planšetes lietošanas paradumi krasi atšķiras no telefona lietošanas paradumiem, lai gan ierīces ir ar samērā līdzīgām iespējām.

Kurpju veidi

Turpinām stāstu par labiem apaviem.

Kā visi noteikti zina, kurpes nav nemaz tik sens izdomājums. No sākuma visi staigāja ar basām kājām, kad pienāca ledus laikmets tad kājas tina zvērādās. Attīstoties dažādām prasmēm ļauži nonāca pie secinājuma, ka ap kājām aptītas zvērādas ir siltas, bet neērtas, ja vēlies skriet pakaļ zvēriem. Un tā soli pa solim un veicot visādus sānsoļus, cilvēki nonāca līdz apaviem. Pirmie bija zābaki. Zābakiem bija dažas problēma – tos bija grūti uzvilkt un novilkt, vasarā bija karsts. Lai procesu atvieglotu tiem nogrieza stulmu un iegrieza ādu priekšā. Lai pasākums turētos uz kājas iegrieztajā daļā ietaisīja caurumus un ievēra striķus. Tā radās kurpes. Tiešais zābaku pēctecis ir Oksfordas stila kurpe.

Oxford-Church-Consul

Turpināt lasīt

Kas ir labas kurpes

Pavasarī biju nobriedis nopirkt klasiskas kurpes. Izgāju visus veikalus un secināju, ka pie mums ne sūda nav. Pareizāk sakot veikali ir pilni, bet par kurpēm tos izstrādājumus var nosaukt tikai delīrija murgos. Kāpēc tā – lasām tāļāk.

Kas īsti ir klasiskas kurpes un ko tās ēd.

Par klasiskām kurpēm var nosaukt tās kuru ražošanā tiek izmantotas klasiskas tehnoloģijas un klasiski materiāli. Tāpēc lai man piedod krokšu un citu gumijas izstrādājumu fani, jūsu laiks vēl nav pienācis. Sāksim ar klasiskajām tehnoloģijām. Kas īsti atšķir labu kurpi no Ķīnas rīsu lauka malā salīmētām ādas strēmelēm? Pirmkārt tā ir paša apava konstrukcija. Vai pareizāk būtu teikt – tas kā kurpes virsa ir piestiprināta pie zoles. Ir vairāki veidi kā to izdarīt. Pavisam lēti ir visu nozieķēt ar universālo līmi un saspiest. Ja vēlaties redzēt kā tas izskatās dzīvē aizejiet uz jebkuru apavu veikalu un apskatieties – 99% kurpju augša ir pielīmēta pie zoles. Tas ir ideāls veids kā ražot ātri un lēti, viss pārējais tur ir slikti. Ja šādam apavam nodilst zole tad vienīgais ko ar to var izdarīt ir atdot sagraušanai patversmes suņiem. Ja zole atlīmējas, tad pēc trešās salīmēšanas var darīt to pašu – atdot suņiem. Tā ir cena ko mēs visi maksājam par lētumu.

Broken_Shoes_by_v8supercarsrock

Labām kurpēm zole pie apava ir piešūta.

Turpināt lasīt