Wait, how much?

As of yesterday there is new most expensive wristwatch. Previous record was set almost one year ago by stainless steel (yes, I know, such low key metal) Patek Philippe ref. 1518 that was sold in Geneva for 11 million and 20k CHF.

The new record holder is watch owned by Paul Newman, called Paul Newman Rolex Daytona. It was sold for eye watering 15,5 million US dollars.

Paul Newman Daytona

Bidding took 12 minutes and winning bid was done by telephone. I guess that means that we might never see this watch ever again, so enjoy the pictures while you can.

Paul Newman Daytona

Photos © Phillips auction house

Heather Nova in Berlin

At first some history and background. Normally I am classic and hard rock kind of guy. I can listen anything from 60’s and 70’s all day long. Heather Nova (and some other musicians/bands) is bit of anomaly in my playlist.

I think the first Heather Nova record I heard in late 90’s or early 2000 and it was Siren. It was quite a mix of pop and rock with signature songs London Rain, Winterblue, Heart and Shoulder and many more. Later I bought also South and Storm CD’s. First one was kind of disappointing, because of it lacked that raw and unpolished energy that made her first records so exciting. Then I remember listening to some songs from Redbird, but I don’t think I have it in my collection. The first four albums were in quite heavy rotation on my ipod.

Couple of years ago I subscribed to Heather Nova newsletter and started waiting for her tour. It took 5 years until she got together full band to celebrate her breakout album Oyster. The tour consists of 13 dates played in Switzerland, Germany, Belgium, Netherlands and finishing in UK. Our choice was Berlin, because of concert was on Saturday and we could go there by car or by plane. At the end plane won, because of 12 hours in a car is not a fun.

Anyway, here we are in Berlin, heading for a show of musician I wanted to see at least 10 years. Concert was in Columbia Theater near old Tempelhof airport. We arrived half an hour early to find out that place is almost full. Opening for Heather was Ed Prosek. He sang for half an hour some songs and during his set venue was warming in literal sense of this word – temperature was rising, because of someone must’ve forgot to switch on ventilation. After Ed left, place was packed tighter than metro in Japan (you all remember pictures of pushing in more people than carriage can hold). Venue’s official capacity is 800, but I had a feeling that somehow they managed to squeeze in at least twice that number.

At 9 lights went off and band was on the stage. First part of the concert was Oyster in full as it was recorded, including song Blind that did not made into record. Band was seemed very relaxed and pulled through all songs like well oiled machine. It was a bit of surprise, because of last tour with full band was 5 years ago and they rehearsed only a week before tour. Concert went through in heartbeat with a little commentary about songs and history.

The band were Luke Bullen on drums, Midori Jaeger on cello and the rest band were Heather’s usual partners – Arnulf Lindner on bass and Berith Fridahl on guitar.

My personal favourites were Island, Doubled Up and Winterblue and my special thanks goes to Berith Fridahl whose guitar playing style really compliments Heather’s music going from acoustic riffs to full blown hard rock and back in a whim.

After a show Heather came for an autograph session, which was really very nice touch.

After we were back in hotel I asked my daughter if she liked and the answer was “Yes, very much!”. I guess now we wait for the next tour and hope that it will be very soon.

Some crappy phone photos and setlist follows. Will remind myself to arrange press pass and bring better camera next time.

IMG_6068

Setlist.

IMG_6074

Berith and Heather.

IMG_6086

Full house.

IMG_6089

IMG_6090

Autograph signing.

IMG_6110

Setlist:

1. Walk This World
2. Heal
3. Island
4. Throwing Fire at the Sun
5. Maybe an Angel
6. Truth and Bone
7. Blue Black
8. Blind
9. Walking Higher
10. Light Years
11. Verona
12. Doubled Up
Encore
13. Winterblue
14. Sea Glass
15. Like Lovers Do
16. Sugar
Encore
17. I Wanna Be Your Light

Why, oh why?

Can someone explain how Omega went from this functional and classy looking  Seamaster GMT

17a71945b3359b76bc2134501ad6c8f8

to this monstrosity?

21592462201003

Couple of words what is wrong. GMT watch has a second hour hand, that travels around dial once in a 24 hours. This is useful for travellers, because of 24h hand can show hometime and regular hour hand will show local time. GMT functionality is very useful and watch manufacturers usually don’t try to hide 24h scale.

116710blnr-d

ExpIIDial

Exif_JPEG_PICTURE

IMG_7881

Even previous generation Seamaster GMT had 24h bezel.

SE_Goodplanet_23230442203001_VueC_1600x900

Why, oh why did they decided to almost completely hide 24h scale, thus rendering otherwise beautiful watch useless as a traveler watch?

Mani kārtējie 2 centi

Atkārtošana zināšanu māte, tāpēc lai iet vēlreiz manas domas par pulksteņu grozīšanu.

Atkal ir klāt pulksteņu griešana un atkal sākas batālijas starp vasaras laika piekritējiem un nīdējiem. Mani kārtējie 2 centi.

Vispirms pāris definīcijas lai mums būtu viena vārdnīca. Latvijas joslas laiks ir GMT+2. Tas ir tas ko cilvēki sauc par ziemas laiku. Katru gadu nolūkā pēc iespējas vairāk izmantot saules gaismu kad cilvēki to reāli izmanto – vakaros, vasarā pulksteņi tiek pagriezti uz priekšu par vienu stundu.

Pirms kādiem 10-15 gadiem mūsu “gudrās” galvas izdomāja, ka eksperimenta pēc, palikt visu gadu joslas laikā. Kas notika – saule leca nevis piecos, bet četros un gaišs bija jau no trijiem rītā. Vakaros saule rietēja nevis vienpadsmitos vakarā, bet desmitos. Man liekas, ka togad ar uguni nevarēja sameklēt cilvēku, kam šī kārtība patika. Sekas bija labi prognozējamas – kopš tā laika neviens ar palikšanu joslas laikā neeksperimentē.

Kāds var teikt – pārejam uz citu joslas laiku, piemēram GMT+3, kas atbilstu pašreizējam vasaras laikam. OK, tikai tad jārēķinās, ka ziemā gaišs sāks palikt nevis deviņos no rīta, bet desmitos, tumsa iestāsies nevis četros, bet piecos. Ņemot vērā pulksteņu negrozīšanas aizstāvju argumentus par viņi slābajiem bioritmiem, ko nojauc pulksteņu griešana, būtu interesanti uzzināt ko viņu bioritmi teiks par organisma atmošanos, kad saules gaismu tas ieraudzīs 4-5 stundas pēc izkāpšanas no gultas.

Tāpēc es varu tikai atkārtot iepriekšējā rakstā teikto – ņemot vērā, ka mēs esam tuvāk polam nekā ekvatoram, mūsu ieguvumi no pulksteņu griešanas ir lielāki nekā zaudējumi.

Jauns modelis – Fortis Terrestis Orchestra

Atzīšos – man pret dažiem ražotājiem ir lielākas vai mazākas simpātijas. Par provi, es uzskatu, ka Fortis Flieger ir viens no foršākajiem pilotu pulksteņiem, jo man patīk zaļie luminiscējošie rādītāji, spilgtais sekunžu rādītājs un praktiski nesaskrāpējamais korpuss. Un es zinu ko saku – šis pulkstenis man bija tas ko es liku uz rokas kad devos uz klinšu kāpšanas treniņiem.

Un nu Fortis ir pārsteidzis visus. Redz, lieta tāda, ka Fortis ražoja tikai un vienīgi sportiskus nirēju un aviatoru pulksteņus, neko citu. Nebija viņiem ne turbijoni, ne uzvalka pulksteņi, ne racing. Līdz šodienai.

forkestra

Iepazīstieties – pirmais jauno laiku Fortis uzvalka pulkstenis Terrestis Orchestra.

Divu veidu korpusi un divas ciparnīcas.

forkestra2

forkestra3

Tehniskie dati: mehānisms ETA2895, ūdensizturība 50m., diametrs 40mm.

Jauns brends – Ophion

Šodienas ziņu lentē iekrita interesants jaunums no Spānijas. Vai Vācijas. Bet noteikti ar Šveices sirdi.

opion5

Mūslaiku uzvalka pulksteņi parasti ir dikti garlaicīgi. Tie iet divus ceļus – sacenšas plānumā un sacenšas krutumā, kas ir gandrīz vai viens un tas pats. Lielie vārdi, protams, stagnē. Nē, nevajag pārprast, ir jau visādi forši pulkstenīši, bet reti kurš silda sirdi kā piemēram Omega Constellation no sešdesmitajiem ar izliekto ciparnīcu, asmeņveidīgajiem rādītājiem un minūšu iedaļām, kas iet nevis pa ciparnīcas ārmalu, bet pa vidu starp centru un ārmalu. Tik vien kā tas mazais izmērs.

Continue reading “Jauns brends – Ophion”

Krikumiņi

Kā jau jūs visi ziniet, nupat beidzās Richemont grupas spalvu spodrināšanas mēnesis a.k.a izstāde SIHH un ziņu lente ir piebirusi ar visvisādiem jaunumiem, es dažus brīnumus atrādīšu.

Ir zināms, ka lielie prāti domā vienādi. Ja starp lielajiem prātiem gadās divi nesaistīti dizaineri, galarezultāts var būt… identisks.

mbexot1

s15jlcmgtqp

OK, es saprotu, ka Montblanc ciparnīcas apakšdaļas izgriezums ir noteikts ar turbijona turētāja konstrukciju. Bet JLC?

Kad jau sākām ar Montblanc, tad turpinām.

mbperp1

Šeit dizaineris ir aizgājis kaut kur atpūsties un darbu pie pulksteņa pabeidza apkopēja ar ķērienu uz zīmēšanu un lielām rokām. Skaidrs, ka pulksteņa korpuss ir vismaz puscentimetru par lielu – kalendāra ciparnīcas tā vien cenšas piekļauties pulksteņa centram. Pakaļas skatā skaidri redzams uz kādiem kompromisiem bija jāiet un cik daudz zelta jāiztērē lai iestūcītu mazo mehānismu.

112537 Heritage Quantième Annuel

Nākamais pacients ir JLC. Viņiem parasti ir tīri neko dizaini, var redzēt, ka ne velti viņu cilvēki ir slīpējuši augstskolas un darba beņķus, bet te laikam mārketinga departamentam paslīdēja roka. Vai kāja.

michaelmillstein4-2_zps9a81a8a8

Hans, kas tas tāds? Aizmugurējais vāks. Klau, bet tu neesi uzlicis vēl vienu uzrakstu! Tur nav vietas, apskaties – JLC apakšā, 1000h augšā, smuki, simetriski. BET MUMS VĒL VAJAG ARĪ ZIVTIŅU!!! Kā citādi klients zinās cik dziļi viņš drīkst ienirt??? Priekškars.

Un pēdējais ir mans reāls favorīts. Smuks vai ne? Visiem večiem taču patīk Panerai?

PAM00601_front

Viena ciparnīca, otra, laika vienādojums, Panerai dedzina, viņi ir zirgā, tas taču ir Haute Horlogerie епта, vai ne? Un tad pienāk pirmais marts. Mazais rādītājs labajā pusē klikt un nostājas tieši horizontāli. Un tieši trīsdesmit vienu dienu laimīgie Panerai īpašnieki datumu cenšas saskatīt visādi grozot pulksteni. Tā ka nebrīnieties, ja redzas cilvēkus, kas martā uz ielas ir pielikuši pulksteni pie acīm. Viņi vienkārši cenšas saprast kas par dienu.

Drudzis

Šodiena nāca ar satraucošām ziņām – COSC sertifikācija ir sūds tāpēc Omega kopā ar METAS (Šveices metroloģijas birojs) ir izstrādājusi savu īpašo sertifikācijas procedūru un no nākamā gada uz pulksteņiem vairs nerakstīs Chronometer, bet Master Co-Axial Officially Certified. Sertificēšanas process, protams, ir pieslīpēts pie jaunajiem Omegas mehānismiem – testēšanas laikā pulkstenis tiks pakļauts magnētiskā lauka ietekmei un kaut kā tā sagadījies, ka magnētiskā lauka lielums būs ne lielāks ne mazāks, bet tieši 15 000 Gausi, kas atbilst Omega 8500 sērijas mehānismu specifikācijai.

Omega-Metas

Kāpēc šāds solis? Neba nu Omega ir pirmie, kas mēģina saskaldīt mārketinga matus ašpadsmit daļās.

Patek Phillippe pirms neilga laika paziņoja, ka Geneva Seal, kas nosaka pulksteņa un mehānisma apstrādes kvalitāti un izcelsmi ir palicis dikti vecmodīgs tāpēc vajagot ko jaunu un daudz krutāku. Jaunā meklējumos šamie kā jau kompānija ar stāžu un gadsimtus krātu pieredzi nekur tālu negāja un apstājās pie tā, ka radīja paši savu pulksteņu sertificēšanas sistēmu ko nosauca par Patek Phillippe Seal. Tātad viņi nevienam neuzticas un visas pārbaudes kā jau tas pienākas kārtīgai manufaktūrai veiks paši.

Jaeger LeCoultre savus pulksteņus pirms laist pasaulē testējot 1000 stundas. Viņiem arī ir savi iekšējie standarti, kas pavisam noteikti esot labāki par COSC.

Vācieši pērn atjaunoja paši savu hronometru sertificēšanu un atšķirībā no COSC šamie sertificējot nevis mehānismu, bet pulksteni. Grūti teikt ar ko tas ir labāk, iespējams tiek novērsti visāda veida kāzusi kas var gadīties transportēšanas laikā pēc sertifikācijas un mehānisma ievietošanas korpusā.

Seiko savu Grand Seiko arī sertificējot un pielaides esot striktākas nekā COSC.

Omega pēdējo 10 gadu laikā ar cenām jau ir panākusi Rolex un vienīgais veids kā uzsvērt to, ka viņi ir labāki (Omega un Rolex ir lielākie COSC klienti pēc sertificējamo mehānismu skaita) ir bīdīt krutuma latiņu vēl augstāk un vienīgais kas vēl ir palicis – mehānisma sertifikācija. Jocīgi tikai ir tas, ka viņi tagad cenšas ielekt lauciņā ko ir aizņēmušas īstās manufaktūras, kas neštancē pa miljonam dažādu pulksteņu gadā.

p.s. vārdnīca: COSC sertifikāts apliecina, ka pulksteņa mehānisms ir pārbaudīts 15 dienas, piecās pozicijās un trīs dažādās temperatūrās. Patek Phillippe Seal bez precizitātes pārbaudēm nosaka arī mehānisma detaļu apstrādes kvalitāti.

Apavu kopšana

Šis būs otrais raksts bloga pastāvēšanas vēsturē, kas ir tapis pēc pasūtījuma. Uzstādījums bija vienkāršs – “uzraksti kā kopt high end apavus”. Tā kā man nav ne jausmas kas ir high end apavi (kurpes ar papēžiem? spiciem purniem?), rakstīšu par apavu-vulgaris kopšanu.

Apavu kopšanai ir nepieciešami daži palīglīdzekļi. Sāksim ar to, kas pie mums ir mazāk zināms – apavu koki (shoe trees). Kad kurpe vai zābaks ir dienu nēsāts, tā āda sakrunkojas. No sākuma mazliet, bet pēc mēneša vai trim uz apavu virsmas varam sākt modelēt ja ne Himalaju, tad Alpu kalnus noteikti. Krunkainai apavu virsmai ir savs šarms, bet jāņem vērā, ka krunkas lēnā garā var pārveidoties par plaisām un saplaisājusi āda vieglāk laiž cauri ūdeni. Lai tas nenotiktu, pēc apavu novilkšanas (tu taču esi jau pāraudzis to vecumu, kad gultā iekrīti ar visām kurpēm, vai ne?) tajos ir jāievieto apavu koki. Apavu kokiem ir divi uzdevumi – saglabāt apavu formu žūšanas laikā un absorbēt sviedru smaciņas, kas ir sasūkušās ādā. Apavu koki ir daudz un dažādi veidi. Pastāv uzskats, ka kurpēm līdz 200-300€ derēs jebkāda veida apavu koki (izņemot, protams, pavisam lētie plastmasas un brīnumi ar atsperi), ja kādam ir Allen Edmonds, John Lobb vai vēl kas dārgāks par 500€ – tiem vēlams ir koki, kas ir taisīti pēc liestes un izmēra.

Continue reading “Apavu kopšana”