Es pirms kāda laika rakstīju par īstajiem pilotu pulksteņiem un šodien nonācu pie vienas interesantas domas.
Pūristi uzskata, ka pareizais pilotu pulkstenis ir tas kurš tika radīts otrā pasaules kara laikā Vācijas armijai. Atgādināšu - šos pulksteņus pēc pasūtījuma (viņiem gan nebija kur likties, kad vērmahts “palūdza”) ražoja Lange, IWC, Stowa, Laco un Wempe. Tā kā oriģinālie B-Uhr ir ļoti liels retums šī dizaina cienītājiem atliek meklēt ražotājus, kas mūsdienās ražo B-Uhr.
Interesantā lieta ir tā, ka neraugoties uz to, ka Vācija karu zaudēja, fašisms ir nosodīts visās tā izpausmēs, B-Uhr stila pulksteņi ir pieprasīti gan Vācijā, gan arī tajās valstīs kas Vāciju uzvarēja. Un pūristi turpina diskutēt par to kas mūsdienās ir uzskatāms par B-Uhr pēcteci un kas par tā kopiju. Visi nāk pie kopsaucēja, ka sekojot ģenealoģijai “pareizākie” B-Uhr ir tām kompānijām, kas tos ražoja kara laikā - t.i. Stowa, Laco un IWC. Pārējie pulksteņi esot uzskatāmi par atdarinājumiem, kam ar B-Uhr vēsturi nav nekāda sakara.
“Ja cilvēkus var aizraut ar baloniem, tas nepasaka neko par politiķiem, bet gan par tautu.”
©Jurģis Liepnieks
Novēlu lai nākamgad mēs visi būtu nedaudz gudrāki un mūs nevarētu nopirkt ar krāsainiem baloniem.
Laikm vajadzēja ielikt agrāk, bet labāk vēlu nekā nekad.
21. novembra naktī ir nozagts Christopher Ward pulkstenis. Bildīte ir apskatāma zemāk. Ja kāds ir redzējis šo pulksteni kaut kādos lombardos vai ir cita informācija par tā atrašanās vietu, lūgums atrakstīt uz normunds at normunds.com. Par atlīdzību iespējams vienoties.
Par pulksteni: ETA 2824-2 mehānisms, safīra stikls, aizmugurējā vākā stilizēts lidmašīnas spārna gravējums un caur stikliņu redzams gaitas regulators. Diametrs 42mm, melna ādas siksniņa.
Cik, cik tā grāmata maksā? (apmēram tā sākas dažas kakao ziņas :))
Laikam Rolex ir iestājušies grūti laiki un nākas meklēt jaunus veidus kā pelnīt naudiņu. Ja pulksteņu tirgus ir pieklusis (cik tad viens cilvēks var lietot pulksteņus?), tad ir jātaisa spiediens uz kolekcionāriem. Ultimate Rolex Daytona book ir monstrozs veltījums Rolex Daytona modelim, 600 lapās apskatot visus šī pulksteņa paveidus, ekshibicioniski izpreparējot tos ar mikroskopa palīdzību.
Mazā kafijgalda grāmatiņa, ar kuru nebūtu grūti nosist jebko, kas ir mazāks par ziloni, sver nieka 12 kilogramus un tās cena ir 4000 eiro.
Dažas detaļas ir uzņemtas ar mikroskopa palīdzību.
Es domāju kolekcionāriem patiks.
Grāmatiņa nopērkama ultimaterolexdaytona.com vietnē.
Sestdiena neraugoties uz lietaino laiku un bērna vēdervīrusu netika pavadīta garlaikoti skatoties televizoru vai dzenājot kādu datorspēli. Tā vietā tika paņemts viens vecs portfelis un uztaisīta, man gribētos teikt, viena gaumīga pulksteņu siksniņa manam aviatoram.
(more…)
Kamēr daudziem liekas, ka Rīgas Satiksmes etalons ir paša nelabā ieviests moku rīks latviešu iznīcināšanai, man nesen sanāca izbaudīt Amsterdamas sabiedriskā transporta prieciņus.
Holandieši arī ir nolēmuši iet līdzi laikam un ieviesuši modīgās čipkartes. Tagad viņiem ir gan personalizētās, gan nepersonalizētās kartes, gan arī vienas stundas un viena brauciena kartes. Ja agrāk holandietim bija līdzi jānēsā kilograms ar apmēram 15 centrimetru garām sloksnītēm, ko sauca par strip karten un viena brauciena laikā apzīmogoja uzreiz četras kartiņas, tagad viņam ir viena makten smalka čipkarte.
Bet Amsterdamas nebūt negrib lai pilsētas iedzīvotāji un viesi justos atviegloti tikuši vaļā no dīvainās brauciena apmaksas ar četriem taloņiem par vienu braucienu, tāpēc apmaksu ar čipkarti ir pacēluši kvalitatīvi augstākā līmenī — cilvēkam, kas izvēlējies izmantot Amsterdamas autobusu vai tramvaju ir jāpiereģistrējas ne tikai iekāpjot, bet arī izkāpjot. Un atgādina par to katru reizi, kad tiek nosaukta pietura: Don’t forget to check—in and check—out with your chipcard.
Pasaulē dzīvo daudzi un dažādi cilvēki. Lielākā daļa ir tie ko var nosaukt par pūli - iepērkas parastos veikalos, skatās parastas filmas un dzīvo parastu dzīvi. Un ir cilvēki, kas kā adatas izspraucas no pūļa – paši šuj drēbes, nokrāso zaļus matus un brauc ar rōzā velosipēdiem.
Pulksteņu pasaulē arī ir iespējams izcelties. Nopērc sev briljantiem rotātu Breitling Emergency. Vai milzīgo Panerai. Vai vēl kādu citu kas nu šodien skaitās modīgs. Un vienā jaukā brīdī cilvēciņš ar Rolex saprot, ka viņa čoms arī var nopirkt līdzīgu pulksteni, mašīnu vai suni un visa viņa individualitāte aiziet pa pieskari. Ko darīt? Zaļus matus nekrāsosi, bet izcelties ar kaut ko individuālu tomēr gribas.
Talkā nāk mazie ražotāji, kas pulksteņus neštancē uz konveijera, katru eksemplāru savās čaklajās rociņās apgroza dzīvi pulksteņmeistari nevis roboti. Lielākā daļa mazo ražotāju balstās uz trim viena vaļa - dizainera. Un ļoti daudzi no šiem neatkarīgajiem ražotājiem ir Vācijā. Šoreiz par Kazimon.
(more…)
Atkal uznāca pārdomas 
Nekā ideāla, protams, uz šīs pasaules nav, bet var pielasīt sīkumiņus, kas pulksteni padara par iekārojamu.
(more…)
Es jau reiz ieminējos, ka man patīk klasiski pilotu pulksteņi ar lakoniskām ciparnīcām, bez liekiem vipendroniem un nolēmu izveikt nelielu izskaidrojumu kas ir pilotu pulksteņi, no kurienes tie ir radušies un ko tie ziemā ēd.
(more…)
Uznāca pārdomas.
Kvarcu nemūžam vairs nepirkšu, riebjas skatīties uz lēkājošu sekunžu rādītāju.
Feiku nepirkšu, lai arī šad un tad uznāk luste pēc “Panerai” par 100 naudiņām, nav vērts. Līdzīgus pulksteņus ar to pašu Unitas 6497 mehānismu var nopirkt par tām pašām 100, max 200 naudiņām.
Modīgu pulksteni nepirkšu. Breitlings jau tā nepatīk, tāds gaļimijs bling-bling, bet bez visa tā laiku pa laikam ieraugu kārtējo vīru kurš Breitlingu ap roku apjozis. Nav jau slikti tie pulksteņi, dies pas! tik tas bling-bling efekts nepatīk. Un jocīgi paskatīties kā mode mainās, pirms gadiem 5-8 visi \m/\m/ veči kvarca Rado keramikas korpusā pirka, tagad uz Breitlingiem pārmetušies, piloti saproties.
Par Rolex joprojām domāju. Skaidrs, ka DayDate un Datejust ir mazi un overrated mēsli, bet Submariner vai jaunais GMT II ir nopietni verķi.
Pēdējie komentāri