Posted on

Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 5. daļa.

Beidzot kalni

Nav pagājis ne pusgads un pieci raksti, līdz esam nonākuši līdz kalniem. Iepriekšējā raksta daļā izskrējām cauri Ļubļanai un nu atvadamies no šīs saulainās pilsētas lai dotos uz Itāliju. Startējam agri un dodamies uz ziemeļiem. Mums ir divas iespējas – braukt cauri Karavanke tunelim, kas savieno Slovēniju un Austriju vai izmest nelielu līkumu un paskatīties uz Slovēnijas kalniem, jo kalni, galu galā ir tas kapēc mēs vispār esam kaut kur aizbraukuši.

Continue reading “Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 5. daļa.”

Posted on

Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 3. daļa.

Nākamā diena pienāk ar rosību ārpus viesnīcas. Paskatoties pulkstenī gribas skaļi nolamāties – kurš idiots iedomājas, ka iela jāsāk slaucīt piecos no rīta??? Neraugoties uz vēlo atgriešanos caurais miegs ir aizbiedēts un paskatoties pa logu gandrīz sastingstu – pretī viesnīcai esošajā veikalā notiek rosīga tirdzniecība. Pussešos no rīta. Un nevis tā, ka pārdevēji dzenā mušas, bet tā kārtīgi – ik pa brītiņam parādās cilvēki, kas izveido nelielu rindu un nopērk sev rīta maizi. Pēc rīta cigaretes eju gulēt vēlreiz.

Continue reading “Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 3. daļa.”