Reiz Itālijā devāmies nelielā pārgājienā pa vieglākās kategorijas Via Ferrata maršrutu Picolo Dolomiti kalnos. Laikam saule bija tā aizmiglojusi mūsu prātus, ka pavisam aizmirsām ko mums pagājušajā gadā nozīmēja stundas kāpiens pa akmeņainu nogāzi, un izvēlējāmies maršrutu kura aprakstā bija skaidri un gaiši rakstīts “allow 3.5 hours for ascent”. Cilvēku valodā tas nozīmē trīsarpus stundas kāpiena cauri mežiem līdz tu vispār ieraugi pirmo akmeni.
Continue reading “Aizmirstā cepure, Mario un bobis”
Sarežģītā latviešu valoda
Es lēnā garā sāku pierast pie dažu pusanalfabētu rakstības, kas, drošs paliek nedrošs, salikteņus raksta atsevišķi
tik pat, daž reiz, pus stunda, krimināl likums
u.c tikpat sarežģīti vārdi, bet nupat es apstulbu izlasījis LETA’s ziņā šo vārdu, kas atkārtojās gan virsrakstā, gan tekstā, tātad nevar būt runas par aizmirstu atstarpi:
valstspiederīgie
Interesanti kas būs nākamais? Rakstot dalīsim vārdus zilbēs un nelietosim atstarpes starp vārdiem? In te re san tibūs la sīt.
papildināts.
No LZA TK ārkārtas sēdes protokola Nr. 5/1086
Juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un ar tiem saistīto terminu pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība jēdzieniskais saturs (izpratne) un lietojums ES un LR normatīvajos aktos latviešu valodā un to sastatījums ar atbilstošajiem angļu valodas terminiem.
Kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Es tikai nesaprotu kas būtu bijis par skādi, ja LETA’s rakstā minētie cilvēki būtu nosaukti par Latvijas iedzīvotājiem?
Mazais ZvērZ
Uzkāpa 1000m pa vertikāli, veica mūža pirmos Via Ferrata metrus absolūtā frīstailā pēc trīsarpus stundu gājiena +32 grādu karstumā
ar chupa-chupu mutē izkāpelējās pa Monte Baldo akmiņu krāvumiem
pievārēja nezināmu klinti
Bada laiki
Vells bada laikos esot mušas ēdis.
Continue reading “Bada laiki”
Thai snacks
Berlīne, Frankfurter Allee 102. Michelin ar savām zvaigznēm iet atpūsties kad mazais vīriņš sāk gatavot ēst. Viss kas viņam ir vajadzīgs – wok panna un liela pavārnīca. Gribu atpakaļ!
Gājēju pārbrauktuves
Polijā nav gājēju pāreju. Būt jau ir, bet neviens pie tām nestājas. Par apstāšanos laikam ir paredzēts sods.
Itālijā pie gājēju pārejām apstājas tikai divos gadījumos – kad priekšā braucošais izrādas vācietis, beļģis vai holandietis, kas sazin kāpēc ir izdomājis palaist gājēju un tad kad pie pārejas nostājas karabinieris un sāk regulēt gājēju/auto plūsmas. Nezinu kā itāļi tiek pāri ielām kad Itālijā nav tūristu.