Es lēnā garā sāku pierast pie dažu pusanalfabētu rakstības, kas, drošs paliek nedrošs, salikteņus raksta atsevišķi
tik pat, daž reiz, pus stunda, krimināl likums
u.c tikpat sarežģīti vārdi, bet nupat es apstulbu izlasījis LETA’s ziņā šo vārdu, kas atkārtojās gan virsrakstā, gan tekstā, tātad nevar būt runas par aizmirstu atstarpi:
valstspiederīgie
Interesanti kas būs nākamais? Rakstot dalīsim vārdus zilbēs un nelietosim atstarpes starp vārdiem? In te re san tibūs la sīt.
papildināts.
No LZA TK ārkārtas sēdes protokola Nr. 5/1086
Juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un ar tiem saistīto terminu pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība jēdzieniskais saturs (izpratne) un lietojums ES un LR normatīvajos aktos latviešu valodā un to sastatījums ar atbilstošajiem angļu valodas terminiem.
Kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Es tikai nesaprotu kas būtu bijis par skādi, ja LETA’s rakstā minētie cilvēki būtu nosaukti par Latvijas iedzīvotājiem?
A ko tas vispār nozīmē? Tāds, kas pieder valstij, vai kaut kāds cits?
Bet no salikteņu kopas man patīk “viss foršākais, viss labākais”.
Vakar sanāca paskatīties kaut kādu LETA’s video un palasīt klāt pielikto rakstu, un abos divos (lasīt: video un tekstā) parādījās vārdu savienojums “lētāka cena”. Nu nav, nav lētu vai dārgu cenu (ja nu vienīgi cenu iespējams nopirkt)!
Te uz beigām ir rakstīts, ka paši valodnieki nav tikuši skaidrībā ko šis vārds nozīmē un kam īsti piemērojams 🙂
eh, ja ļoti pierod rakstīt nepareizi, tā kļūst par tādu kā hronisku, nepārejošu kaiti. piemēram, man ik pa laikam ir “tik pat” rakstīšanas recidīvs, lai gan es labi zinu, kā ir pareizi.