Viss latwju internets viļņojas neviltotā sašūtumā par to ka youtube ir liegusi pieeju youtube oficiālo kanālu video. Šodienas laikā noteikti biezā slānī dzirdēsim lamas, vaidas un draudus.
Tā kā es nekad neesmu bijis pārāk liels pastmarkas izmēru video cienītājs, man ir dziļi vienaldzīgs šis aizliegums. Bet ir jāatzīmē viena lieta: autortiesību joma lēnā garā sakārtojas. Un es riskēšu atkārtot to ko teicu jau labi sen atpakaļ kādā kaislību pārņemtā diskusijā: es arī piekrītu, ka autortiesību likumdošanai ir jāseko līdzi laikam un jāmainās, bet, mani māc dziļas šaubas vai visi kliedzēji pēc pārmaiņām būs gatavi pieņemt šīs pārmaiņas.
Savā dziļākajā būtībā pārmaiņas autortiesību jomā tiks vērstas uz autora tiesību aizsardzību internetā. Tieši tur kur tagad autors par sava darba izmantošanu vai nu nesaņem neko vai saņem neadekvāti mazu samaksu salīdzinot ar to ko viņš saņemtu izplatot savu darbu citos veidos. Ko tas nozīmēs ikdienas lietotājam un patērētājam? Pirmie asni jau ir: Last FM ir paziņojis, ka tas būšot par maksu (es gan neesmu novērojis nekādas izmaiņas, kā šamie spēlēja, tā turpina), daudzas amerikāņu interneta radiostacijas raida paziņojumus par naudas vākšanu, citādi vajadzēšot vērties ciet utt. Tātad lēnā garā interneta mediji tiek pielīdzināti parastajiem medijiem un tiem tiek piemēroti vairāk vai mazāk tie paši noteikumi un siers par velti ir atrodams tikai…
Ja uz šo jezgu paskatās no autoru puses, tad viņiem ir izdevīgi lai youtube noslēgtu vienošanos ar akka/laa un viņi saņemtu samaksu par savu darbu spēlēšanu šeit. Tā kā es esmu autoru pusē, tad es ceru, ka šīs abas organizācijas sakārtos savas attiecības pēc iespējas ātrāk.
Papildināts.
Iegāju youtubē, sameklēju Coldplay un man visus video rāda. Arī Parlophone oficiālos.
Nu, es to autortiesību likumdošanu arī attiecībā uz citiem mēdijiem neuzskatītu par baigi sakārtotu. Gan pats princips ir caurs kā siers par velti, gan viņa likumdošanas prase. Lielākais principa caurums ir nevienlīdzība — kāpēc daži autori (teiksim, mūzikas) ir tiesīgi saņemt naudu par katru darba atskaņošanas reizi, pat vairākas reizes par vienu atskaņošanu, ja tā ir dzirdama vairākos punktos — bet citi (arhitekti, santehniķi, pavāri) saņem samaksu vienreiz, neatkarīgi no tā, cik cilvēku lieto viņa pakalpojumus. Atnāk meistars, uzstāda durvis, un viņam samaksā par durvju uzstādīšanu. Vai tās durvis katru dienu izmantos 5, 50 vai 500 cilvēku, samaksa no tā nemainās.
Shadowbird, es neesmu dzirdējis, ka santehniķa darbu aizsargātu autortiesību likums.
Arhitekta darbs – jā, bez viņa atļauja parasti nevar veikt projekta izmaiņas etc. Ja kāds ir izstrādājis tipveida mājas projektu, tad pilnīgi nešaubīgi viņš saņem kaut kādu % no katra kurš šo projektu izmanto savas mājas celtniecībai.
Nujā, ja tu ar “sakārtošanos” domāji dažu izredzēto sfēru vienpusējas aizstāvības sērgas izplešanos arī elektroniskajos medijos, tad piekrītu. Paklupu uz semantikas.
Protams, ka par projekta izmantošanu mājas celtniecībā arhitektam ir jāsaņem samaksa. Tas, ko es nesaprotu, kāpēc, attiecinot līdzību uz mūzikas autoriem, sanāk, ka arhitekts ne tikai ir tiesīgs saņemt samaksu no tiem, kas māju būvē (radio atskaņo darbu), bet arī no tiem, kas to pēc tam izīrē (radio atskaņošana kādā iestādē) un no tiem, kas īrē dzīvokļus (autortiesību likums taču skaitās pārkāpts arī no visparastākā klausītāja puses, ja viņa radio ir uz palodzes un logs atstāts vaļā).