Jezga ap maksājumu kartēm

Vakar lasīju, ka vārdā nenosaukti veikali vēloties boikotēt pircējus ar maksājumu kartēm un atmiņā uzausa tā paša H. Danusēviča raudas pirms mēneša, ka vairumtirdzniecības bāzēs pircējiem vajadzētu atļaut veikt norēķinus skaidrā naudā. Toreiz es tikai padomāju par to kādu sviestu Danusēvičs kuļ, bet vakardienas paziņojums visu nolika savās vietās.

Stāsts jau nav par to, ka nelietīgās bankas pieprasa ārprātīgi lielu starpniecības procentu. Tas ir no 0.5 līdz 4, noteikti atkarīgs no darījumu kopējā apjoma un daudzām citām niansēm, ko nezinot man ir grūti spriest vai tas ir tieši tik liels lai kāds bankrotētu. Atminoties Kisenfelda paziņojumu es domāju, ka problēmas arī šoreiz tiek pievilktas pēc nepieciešamības.

Nu lūk, jau pirms mēneša bija skaidrs, ka kādam vajag skaidru naudu. Kāpēc? Vienīgais kas man nāk prātā ir aplokšņu algas un ēnu ekonomika. Veidojam ķēdīti: veikalos pircējs norēķinās ar skaidru naudu, veikals ar skaidru naudu iepērk preci bāzē. Katrā no šiem posmiem nav nekādu problēmu nošmaukt lielāku vai mazāku kāpostu. Vai tas mums ir vajadzīgs? Valstī jau tā budžets nepildās pietiekami, tagad vēl pārcelsim uz pelēko zonu pārtikas u.c veikalus un pēc pusgada visi varēsim draudzīgi brēkt, ka valstij nav naudas lai izmaksātu algas ugunsdzēsējiem, skolotājiem un policistiem.

Kāds komentēja “Jezga ap maksājumu kartēm

  1. Plunts

    Nu ja, Normund – neapdomīga un nepamatota nodokļu palelināšana noved pie to nemaksāšanas. Tad nu brīnums! Nu, kā tā var!

    Atbildēt

Vēlies komentēt?