Watches, travel, music
Sestdiena neraugoties uz lietaino laiku un bērna vēdervīrusu netika pavadīta garlaikoti skatoties televizoru vai dzenājot kādu datorspēli. Tā vietā tika paņemts viens vecs portfelis un uztaisīta, man gribētos teikt, viena gaumīga pulksteņu siksniņa manam aviatoram.
Kamēr daudziem liekas, ka Rīgas Satiksmes etalons ir paša nelabā ieviests moku rīks latviešu iznīcināšanai, man nesen sanāca izbaudīt Amsterdamas sabiedriskā transporta prieciņus.
Holandieši arī ir nolēmuši iet līdzi laikam un ieviesuši modīgās čipkartes. Tagad viņiem ir gan personalizētās, gan nepersonalizētās kartes, gan arī vienas stundas un viena brauciena kartes. Ja agrāk holandietim bija līdzi jānēsā kilograms ar apmēram 15 centrimetru garām sloksnītēm, ko sauca par strip karten un viena brauciena laikā apzīmogoja uzreiz četras kartiņas, tagad viņam ir viena makten smalka čipkarte.
Bet Amsterdamas nebūt negrib lai pilsētas iedzīvotāji un viesi justos atviegloti tikuši vaļā no dīvainās brauciena apmaksas ar četriem taloņiem par vienu braucienu, tāpēc apmaksu ar čipkarti ir pacēluši kvalitatīvi augstākā līmenī — cilvēkam, kas izvēlējies izmantot Amsterdamas autobusu vai tramvaju ir jāpiereģistrējas ne tikai iekāpjot, bet arī izkāpjot. Un atgādina par to katru reizi, kad tiek nosaukta pietura: Don’t forget to check—in and check—out with your chipcard.