Watches, travel, music
Pirms pavisam neilga laiciņa uzrakstīju par Hamilton mello pulksteni.
Šodien iebridu ēbajā un ieraudzīju šo monstru iz Honkongas.
Grūti pateikt kas mani fascinē visvairāk – cena 0.99$, monstrozā uzvelkamā galviņa vai uzraksts lapas apakšā:
DO NOT DUPLICATE OR COPY!
Tas laikam šodienai viss.
Ir pienākusi kārtējā vasara un kārtējo reizi es saprotu, ka fizioloģiju nepiemānīsi. Rokas svīst un jaukās ādas siksniņas draud pārvērsties par smirdīgiem un netīriem ādas gabaliem.
Vasarā es parasti izmantoju divu veidu siksniņas – neilona vai dzelzs. Neilons ir ļoti pateicīgs materiāls, tas nesviedrē roku, bet ja samircis uz rokas ilgi žūst (es zinu, ka neilons principā žūst ātri, bet konkrēto siksniņu konstrukcija nodrošina ilgu žūšanu). Dzelzs ir dzelzs – viegli kopjama, var bez bažām peldēt, bet kā jau dzelzs, tā nemīl stiepties. Kad diena iesilst roka paliek mazliet lielāka un pa dienas vidu prasās lai siksniņa būtu mazliet garāka.
Pēdējā laikā es sāku piedomāt par gumija siksniņas iegādi. Izpētot daudzo interneta veikalu klāstu nākas secināt, ka nekā prātīga tajos nav. Vai nu galīgie štrunti par 10-20 eiro vai ūberkrutas siksniņas kā Hirsch Lance par 60-100 eiro. Pie tam šo siksniņu krutums ir aizgājis tik tālu, ka forma jau sāk prevalēt pār funkciju.
Un tā nu sagadījās, ka šodien uzklikšķināju uz linku, kas aizveda mani uz Isofrane lapu. Kā es nopratu tā ir amerikāņu firma, kas ražo tikai un vienīgi gumijas siksniņas un, diemžēl, pagaidām tikai viena izmēra – 24mm. man iepatikās un es gaidīšu, kad viņiem parādīsies 20mm un 22mm siksniņas. Es ceru, ka tas būs jau šīs vasaras sākumā.
Šodienas RSS ziņu lentē iekrita ārkārtīgi krāsaina bilde.
Papētot mājaslapu (pirms tam skaļi pasakot savas domas par intro garumu un skip pogas neesamību pašā sākumā) atklājās, ka šis nav vienīgais dzīvespriecīgās krāsās ieturētais modelītis. Lielais vairums ir mehāniskie hronogrāfi, kas veltīti autosacīkšu mašīnām un sacensībām.
Divas lietas iekrita acīs. Pulkstenī ir atrodamas interesantas neapzinātas dizainiskas atsauces uz padomju laika konstruktoriem, kas bija stipri līdzīgi noformēti – plāksnītes ar caurumiem, ko varēja saskrūvēt par vilcieniem, lidmašīnām un auto. Otrā lieta ir vēl interesantāka – iespēja pašam izveidot pulksteni. Tiesa nebija atrodamas ne mazākās norādes cik tāds paša radīts pulkstenis varētu maksāt.
Manam modinātājpulkstenim ir viena nelāga īpašība – tas neklausās ko viņam saka. Es tam saku lai aizverās, bet viņš neko, kliedz un kliedz. Tāds skaļais terorists egoists.
Celšanās ar Moshi varētu būt viens liels piedzīvojums, jo tas sapratīs kad viņam pateiks lai aizveras un ļauj gulēt. Varbūt tas nesapratīs, ja viņam uzkliegs shut the fuck up vai kādu analogu izteicienu latviešu vai krievu valodā, bet pieklājīgu frāzi Turn off the Alarm tas sapratīs un pārstās zvanīt. Un ne tikai to, Moshi pēc pieklājīgās apklusināšana tevi sveiks novēlot labrītu, pateiks cikos tas tevi ir izrāvis no snaudas un kāda ir istabas temperatūra. Par pēdējo es esmu nedaudz neizpratnē, jo pat bērnam ir skaidrs, ka izlienot no siltas gultas istabā ir suņa aukstums neatkarīgi no tā ko saka termometrs.
Ikrīta sarunu biedrs ir iegādājams par 69 amerikāņu dolāriem, bet uz Latviju pagaidām nesūta. Varbūt arī labi ka tā.
un tādas viņas visas ir no rītiem kad pieceļas 🙂 piezīme vēsturei par dienu pirms septītās jubilejas.
Iesākumā bija Hublot, kas nesa tumsu.
A nekas nebija, serverim neiepatikās jaunā mājvieta un tas izdomāja nestrādāt.
