Monthly Archives: September 2010

Leijerkastes

Leijerkastes man nezin kāpēc asociējas ar vismaz 100 gadus tālu pagātni, vīru, kas griež rokturi un pērtiķi viņam uz pleca. Kāpēc pērtiķi – nezinu.

Amsterdamā laikam ir tradīcija septembra sākumā izdzīt pilsētas ielās XXL izmēra leijerkastes. Vismaz katru reizi, kad es tur esmu bijis, es tās tur redzu. Holandieši leijerkastes ir noveduši līdz pilnībai, tās vairs nav kaklā uzmaucamas kastes, kas var nospēlēt pāris populārus meldiņus, holandiešu leijerkaste ir krietnas mājas lielumā un uztupināta uz auto vilciena piekabes.

Turpināt lasīt

Tik-tak

Sensenos laikos, kad es vēl skatījos televīziju un kad es vēl skatījos krievu humora šovus (tas tiešām bija nenormāli ārprātīgi sen) tāds Gena Hazanovs, laikam, reiz stāstīja, ka viņš nesaprotot kā lidmašīnas varot palidot. Viņš ir beidzis tikai kulinārijas tehnikumu un saprot, ka putni lido, jo vicina spārnus, bet lidmašīnas spārnus nevicina! Kā tad var palidot, ja spārni nekustās?

Kopš tiem pašiem laikiem mani ir interesējis kā tad pulkstenis iet. Lai apmierinātu šo interesi bērnībā tika iznīcināti vismaz trīs pulksteņi un vienalga pie sajēgas netiku. Līdz pērnā gada beigās ībejā tika nopirkti kādi desmit veci mehānismi, izjaukti, izpētīti un salikti atpakaļ, rodot nelielu skaidrību par to kā tad īsti enerģija no atsperes caur zobratiem tiek nodota uz rādītājiem.

Bet lai jums nebūtu jājauc laukā pulksteņi, piedāvāju noskatīties izglītojošu video, kurā ir aprādīts kā strādā mehāniskais pulkstenis. Aizraujoši skatīties uz reālu mehānisku modeli iz 1949 gada bez kādas fancy-šmancy 3D grafikas un interaktīvām fiškām.