Leijerkastes man nezin kāpēc asociējas ar vismaz 100 gadus tālu pagātni, vīru, kas griež rokturi un pērtiķi viņam uz pleca. Kāpēc pērtiķi – nezinu.
Amsterdamā laikam ir tradīcija septembra sākumā izdzīt pilsētas ielās XXL izmēra leijerkastes. Vismaz katru reizi, kad es tur esmu bijis, es tās tur redzu. Holandieši leijerkastes ir noveduši līdz pilnībai, tās vairs nav kaklā uzmaucamas kastes, kas var nospēlēt pāris populārus meldiņus, holandiešu leijerkaste ir krietnas mājas lielumā un uztupināta uz auto vilciena piekabes.
Kamēr spēlē mūzika, pašā leijerkastē danco dažādas figūriņas.
Dažas leijerkastes tiek darbinātas pa vecam – aizmugurē stāv vīrs vai sieva, kas cītīgi griež rokturi.
Citas darbina elektrība un spēlējamā mūzika tiek iebarota no kilometrīgām perfokaršu kaudzēm.
Kāpēc Amsterdama un leijerkastes? Tāpēc, ka arī es visu nevaru zināt. Vakar vakarā uzdūros Antiquorum izsoles, kas notiks pēc pāris nedēļām Honkongā, eksponātiem. Un viens no tiem likās gana interesants lai to atrādītu.
Tā ir Cristophe Claret portatīvā leijerkaste ar divām melodijām. Rekur ir hard-coded perfokarte:
Un te ir Table of Contents, ja nu gadījumā kas aizmirstas:
Prognozētā cena – 70-90 tūkstoši dolāru.