Var tikai pabrīnīties ko tikai mūsdienās neuziet noliktavās. Ir dzirdēts par vēstulēm, kas piegādātas gandrīz simts gadus pēc to nosūtīšanas (izbrīna tikai, ka pastnieki ar akmens sejām tās vienkārši iemet mūsdienu pastkastēs), milzonīgām retro auto kolekcijām, kas uzietas putekļainos angāros, nemaz nejauši uzietiem retiem studijas ierakstiem, manuskriptiem un mīlas vēstulēm, kas nobēdzinātas kurpju kastēs bēniņos.
Punktuālajā Vācijā, gatavojoties vācu pulksteņu muzeja atklāšanai tika atrasti ne vairāk un ne mazāk kā 13 jūras hronometri. Iedomājos Hansa un Mihaēla izbrīnu pārcilājot Glashütte arhīva kastes. Was ist das Hans? Te taču vajadzēja būt grāmatvedības papīriem par iepirktajiem materiāliem, kāpēc šajās kastēs ir pulksteņi? Te nedrīkstēja būt nekādi pulksteņi, ko nu lai dara? Un Mihaēlam, kas reiz bija ekskursijā uz Ļeņingradu un Maskavu tālajos astoņdesmitajos, ienāca prātā spoža doma – nevar tādu mantu laist postā un likt zem stikla muzejā. Taisām komplektus un tirgojam. Sacīts darīts – aizsūtīja visus trīspadsmit jūras hronometrus uz SPA darbnīcu, nopucēja un nokomplektēja ar pavisam jauniem Glashütte Senator pulksteņiem platīna korpusā.
Jūras hronometri tika izmantoti kuģošanā, lai nesanāk kā Kolumbam, kas Indijas vietā atklāja Ameriku – kursa nospraušanai, attāluma rēķināšanai un atrašanās vietas noteikšanai. Ja Kolumbam būtu normāls jūras hronometrs viņš būtu aizburājis uz Indiju un Ameriku mēs atklātu tikai ar google maps palīdzību.
Saprotot, ka nebūs viegli atrast veselus trīspadsmit cilvēkus, kas vēlētos nopirkt sev pa rotaļlietai, ko pat nevar ielikt kabatā, lieti noderēja Mihaēla pirms trīsdesmit gadiem novērotais Maskavā, kur deficītās ziepes tika komplektētas ar nevienam nevajadzīgām naglām, tāpēc komplektam tika pievienots Glashütte Senator rokaspulkstenis.
Pakaļpuse.
Visa ziņa un papildus bildītes no restaurācijas procesa.
Cena nav zināma, pieļauju ar nieres pārdošanu nepietiks.