Ekskluzivitāte

Dažreiz ir interesanti pavērot kas tikai netiek uzskatīts par ekskluzīvu lietu. Ja cilvēks ar labiem ienākumiem nopērk sev motorlaivu, dzeltenā prese automātiski virsrakstā minēs, ka X ir nopircis ekskluzīvu motorlaivu, nemaz neaizdomājoties, ka šādas laivas ir saražotas tūkstošos un tas ka tā maksā desmit vai simts tūkstošus vēl nemaz neliecina, ka tas ir kaut kas īpašs. Ekskluzīvs varētu būt kaut kas, kas ir saražots vienā vai piecos eksemplāros un par ko ir skaidrs, ka jebkurš ivans nevarēs to nopirkt vienkārši tāpat, lai vai cik viņš lielu kāpostu nebūtu gatavs nolikt galdā.

Ekskluzīva varētu būt piederība dažādiem klubiņiem. Klubs 21, kas radās pirms nepilniem divdesmit gadiem ar nelielu piespiešanos varētu būt uzskatāms par ekskluzīvu, jo tajā kurš katrs plebejs nevarēja tā vienkārši pieklauvēt un tapt ielaists. Nu gluži kā angļu džentlmeņu klubi kuros sievas netika ielaistas laikam lai nesaceltu traci par pārmērīgu viskija lietošanu.

Vakar pārlapojot internātu es atklāju par kāda ļoti īpaša kluba esamību par kura esamību man nebija ne jausmas. Tajā ir cilvēki, kas savā profesionālajā pieredzē ir izbaudījuši piedzīvojuši katapultēšanos Martin Baker radītajā lidotāja krēslā. Šis process, cik lasīts, ir visai traumatisks un nez vai kāds no laba prāta vēlētos lai viņu katapultē vienkārši tāpat.

Un tagad no ekskluzivitātes mēģināsim pāriet pie pulksteņiem. Angļu firma Bremont sadarbībā ar Martin Baker mēģina nospēlēt uz puišeļa, kas mīt katrā no mums, jūtām un nepiepildītajiem sapnīšiem (ne slapjajiem) un ir izveidojusi pulksteni, kas no vienas puses ir nekas īpašs, bet no otras puses ir uzmanības vērts.

Bremont MBII. Pulkstenis, kas ir trieciendrošs un antimagnētisks, korpuss no aviācijas alumīnija un īpaši apstrādāta cietināta tērauda. Bet kur ir āķis, kāpēc II nevis I? Pavisam vienkārši – Bremont MBI iegādāties var tikai tie cilvēki lidotāji, kas ir katapultējušies no sava F17 sēžot Martin Baker krēslā. Un tas šim pulkstenim piešķir absolūtu ekskluzivitātes auru, jo to vienkārši nav iespējams nopirkt. Pat ja tev ir miljons.

Un pulkstenis ir gana simpātisks lai to atrādītu.

Zemāk ir video kurā Bremont tehniskais direktors Peter Roberts apstāsta kas lācītim ir vēderā.

Tehniskie dati: ETA 2836 mehānisms, diametrs 43mm. Cena ap 2000Ls.

Jautājums par diviem miljoniem

Pirms kāda laika internāta plašajās dzīlēs es uzdūros jauājumam par miljonu. Kur gadījies, kur ne, atkal ir piezadzies ziemas laika vecis ar jautājumu par diviem miljoniem.

Austrālijā pulksteņus grieza pirms trim nedēļām, mēs pagriezām pagājušajās brīvdienās, iphone nospļāvās un negrieza neko, mans Oregon Scientific saķēra signālu ceturtdien, bet amurikāņi griezīs rīt. Nu un pilnīgi negaidīti (es, goda vārds, biju paspējis piemirst par viņu infantīlo tupismu) šodien kārtējais homo sapiens amurikanis uzdod sakrālo jautājumu:

Can anyone advised is it harmful to turn back a automatic movement watch backwards in time?

Atminoties neskaitāmus šādus jautājumus un atbildes ko es esmu lasījis pēdējo 10 gadu laikā, es gaidu kad diskusijā uzradīsies kāds ar tikpat lielu prātu apveltīts indivīds, kas viņam ieteiks apturēt pulksteni un pēc stundas restartēt 😀

Un visā šajā sakarā es uzdūros Ernst Benz reklāmiņai, kas jauki pieliek punktu eksistenciālām pārdomām par pareizo veidu kā pagriezt pulksteni par stundu uz priekšu vai atpakaļ.

Cena – par velti. Kā senā krievu filmā “Будете у нас на Колыме – заходите, поправим”.