Baselworld 2011

Sen aizkavējies apraksts par pulksteņu izstādi Bāzelē šī gada pavasarī.

Ir viena cilvēku daļa, kas nedaudz atgādina gājputnus. Gluži kā putni viņi gaida pavasari un lielāko notikumu savā dzīvē. Ja putniem tā ir atgriešanās savā vasaras zemē, kur tiks audzināta jaunā paaudze, tad tiem, kas interesējas par pulksteņiem, lielākais gada notikums ir pasaules lielākā izstāde Šveicē Baselworld. Kolekcionāri un vienkārši pulksteņu cienītāji vīkšās šim notikumam jau no rudens, kad tiek rezervētas aviobiļetes un viesnīcas, interneta forumos tiek organizēta kopīga izstādes apmeklēšana un pēcizstādes pasākumi.

Kopš es interesējos par pulksteņiem, es vienmēr esmu nodomājis, ka būtu labi reiz tur nokļūt. Tiesa, manas vēlmes labu laiku nesakrita ar iespējām, bet kad bija iespējas, tad, savukārt, interese bija nedaudz atslābusi. Šogad, trīs nedēļas pirms izstādes, pilnīgi negaidot visas kārtis sakrita tā, ka atlika tikai nopirkt lidmašīnas biļeti, rezervēt viesnīcu un pacietīgi gaidīt izlidošanas dienu.

Ceļojums uz Bāzeli izvērtās par garu ceļojumu. Neraugoties uz to, ka no Rīgas ir tiešie reisi gan uz Ženēvu, gan Cīrihi, lidoju es uz Frankfurti, lai nakti pirms izstādes pārlaistu Vācijā. Ņemot vērā, ka šo izstādi apmeklē ievērojams cilvēku skaits no visas pasaules, šo faktu pašā Šveicē necenšas ignorēt neviens viesnīcnieks, kā rezultātā viesnīcu cenas tuvojoties izstādei saskrien astronomiskos augstumos. Pašā Bāzelē viesnīcas uz izstādes laiku tiek rezervētas jau iepriekšējā gadā.

Ierodoties Vācijā un izkāpjot no lidmašīnas pārņem pavasara elpa, kas pēc Rīgas +5 grādiem liek steidzīgi atbrīvoties no jakām, jo tur ir +20, zied puķes un plaukst koku lapas. No Frankfurtes aizvizinos uz Mannheimu, kur pērnajā gadā Latvijas izlases fani pieskandināja SAP arēnu.

Mannheima ir ārkārtīgi netipiska vācu pilsēta, jo tās centrālā daļā ielu nosaukumu vienkārši nav. Tie ir aizstāti ar burtiem un cipariem apzīmētiem kvartāliem, kuros māju numerācija pretēji visai loģikai vienā pilsētas pusē ir apkārt kvartālam pulksteņa rādītāja virzienā, bet otrā pusē – pretējā. Ņemot vērā, ka Mannheima kara laikā tika praktiski iznīcināta tajā vecpilsētas nav. Paši mannheimieši ļoti lepojas ar savas pilsētas dīvainajiem kvadrātiem un gandrīz vai uz katra stūra var atrast kādu saukli saistītu ar tiem — Leben im quadrat, Mode im quadrat u.c. Pietrūka tikai Quadratisch Elvis (Elviss Preslijs dienēja Mannheimā) un Quadratisch ist gut. Galvenais pilsētas apskates objekts ir pilsētas ūdenstornis.

Īsā pastaiga pa Mannheimas centru noveda līdz ārkārtīgi jaukam taizemiešu krodziņam, kura ēdieni un to cenas kārtējo reizi lika uzdot jautājumu kāpēc pie mums vēl nav šādu vietu, kur ēdienu pagatavo tavu acu priekšā par cenām, kas liek nobālēt lielākajai daļai Rīgas restorānu un kafejnīcu.

Tā kā Bāzele ir tieši divu vilciena brauciena stundu attālumā no Bāzeles, tas nozīmē, ka jāceļas agri lai paspētu uz pirmo vilcienu, kas izbrauc pusseptiņos no rīta. Braucu es ar ICE ātrvilcienu, kas līdz Bāzelei mani aizvizina klusām un gandrīz bez problēmām. Vienu reizi nācās pārsēsties citā vietā, jo biju aizņēmis kāda rezervēto sēdvietu. Tuvojoties Bāzelei vilcienā sakāpj ļauži uzvalkos un ķeras pie saviem klēpjdatoriem gatavojoties izstādei. Bāzeles Bad vilciena stacijā uz perona nekas neliecina, ka esmu Šveicē — visur ir Deutsche Bahn logo, stacijas pulksteņi, kuros sekunžu rādītāji iepauzē brīdī, kad sasnieguši 60 sekundes. Tas ir tāpēc, ka šī stacija ir Vācijas īpašums. Robežas šķērsošana notiek jau pašā stacijas ēkā, kur gandrīz kā lidostā jāiziet pa zaļajiem vārtiem, jo deklarējamu lietu nav. Tiesa, nav arī dusmīgu muitnieku, kas mēģinātu pārliecināties par pretējo.

Izejot no stacijas nav nekādu norāžu par to kur ir izstāžu komplekss Basel Messe, bet tā nav nekāda bēda, jo uz izstādi dodas gandrīz vai visi no vilciena izkāpušie un atliek tikai sekot pūlim. Pēc neilga gājiena visi ļaužu pūlis no vilciena saplūst skvērā starp divām izstāžu hallēm. Es dodos meklēt preses centru lai akreditētos un mēģinātu noorientēties kur sākt savu ceļojumu pa paviljoniem.

Ir pienācis izstādes atvēršanas laiks. No trepēm, kas ved uz preses centru ir vestibilā ir redzams ļaužu pūlis. Paiet krietnas piecpadsmit minūtes līdz tas izsīkst lielākajā hallē.

IMG_1190

Bāzeles pulksteņu un juvelierizstrādājumu izstādei ir senas tradīcijas. Pirmā izstāde Schweizer Mustermesse Basel (MUBA) notika 1917. gadā. Tajā daļa ekspozīcijas bija atvēlēta pulksteņiem. 1931. gadā MUBA pulksteņiem jau tika atvēlēts vesels paviljons. 1972. gadā izstāde kļuva par starptautisku un tajā piedalījās ražotāji no Vācijas, Anglijas Francijas un Itālijas. Šogad starptautiskā izstāde Baselworld notika 39. reizi.

Baselworld ir vieta kur tiekas pulksteņu ražotāji ar saviem izplatītājiem un lielākajiem klientiem. Par to, ka izstāde pārsvarā ir domāta biznesam liecina stendi — apmeklētājiem pieejamā daļa ir stendu ārpusē izvietotās stikla vitrīnas ar eksponātiem, bet pie lielāko stendu ieejām stāv vismaz trīs meitenes un četri drošības vīri, kas laiž iekšā tikai lūgtus viesus.

IMG_1303

Ieejot izstādē pirmais, kas iekrīt acīs ir nomierinošā puskrēsla. Hallē apgaismojuma praktiski nav, gaisma ir tikai tik cik spīd no dalībnieku stendiem. Pirmie stendi mani pārsteidz – labajā pusē ir Movado, kas pulksteņu pasaulē nav izcēlies ne ar ko īpašu, ja neskaita dizaina leģendu Museum watch. Aiz Movado jau ir manāms Concord stends, aiz tā — pulksteņu grands Patek Phillippe. Pievienojos ļaužu straumei, kas lēnā garā plūst gar stendu. To, ka Patek Phillippe nav nekas jāapliecina parāda tas, ka viņu meistardarbs Sky Moon Tourbillon nav nekādi izcelts. Stāv tas uz sava mazā statīviņa blakus citiem pulksteņiem un nekas neliecina, ka, lai nopirktu vienu no diviem gadā radītajiem Sky Moon ir jāstāv piecu gadu rindā un pirms pirkšanas ir īpašas pārrunas ar Patek Phillippe vadītāju Thierry Stern lai apliecinātu, ka pircējs saprot ko viņš pērk.

IMG_1373

Pretim Patek Phillippe ir ērti iekārtojies Rolex, kas uzbūvējis trīsstāvu māju ar trepēm, kas uzved kaut kur uz apsolīto zemi. Tiesa, tur tiek ielaisti tikai Rolex biznesa partneri un īpašie klienti. Šīgada karstākais jaunums ir Explorer II jaunais modelis. Jaunums tas ir tikai nosacīts, jo pirmās tā bildes parādījās pēc pagājušā gada izstādes, kad žurnālistu rokās nonāca tā video. Kaut kādu Rolex pašiem vien zināmu iemeslu dēļ jaunā modeļa laišana tautās tika atlikta uz gadu.

Pulksteņu pasaulē laiks rit nedaudz savādāk nekā citur. Ja mobilo telefonu vai televizoru ražotāji par jaunajiem modeļiem paziņo gandrīz vai katru nedēļu, pulksteņu ražotāji savu modeļu gammu maina daudz retāk un pavisam jaunas modeļu līnijas izziņošana ir vismaz desmitgades notikums. Ja pulksteņu sērijai ir labi panākumi, tā tiek ražota bez lielām izmaiņām ļoti ilgu laiku. Piemēram klasiskais Omega Speedmaster Professional nemainīgā izskatā tiek ražots kopš 1957. gada un joprojām tas ir viens no pieprasītākajiem hronogrāfa modeļiem.

Rolex pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski veic dizaina izmaiņas (automobiļu pasaulē to sauktu par facelift) visiem saviem modeļiem — nedaudz pamaina korpusa līnijas, ciparnīcas iegūst lielākus stundu marķierus un rādītāji tiek nedaudz piebaroti ar steroīdiem. Jaunais Explorer II vizuāli neatšķiras no pirms gada redzētā video, tas ir ieguvis oranžu 24 stundu rādītāju, resnākus rādītājus un tā diametrs sekojot modes tendencēm ir paaudzies līdz 42mm. Pārējie jaunumi – Yachmaster, Daytona hronogrāfs un sieviešu DateJust tik lielu publikas uzmanību kā Explorer II neizpelnās.

Tieši blakus Rolex stendam ir tā jaunākais brālītis Tudor. Rolex dibinātājs Hanss Vilsdorfs Tudor nodibināja 40 gadus pēc Rolex, jo saprata, ka ir nepieciešams uzņēmums, kas ražotu plašākām masām pieejamus pulksteņus. Ilgu laiku Tudor izmantoja Rolex korpusus, bet mehānismi tika iepirkti no mehānismu ražotājs ETA. Tas ļāva samazināt pulksteņu cenu, jo mehānisms ir viena no dārgākajām pulksteņa sastāvdaļām. Diemžēl, atšķirībā no pagājušā gada, Tudor šogad neko principiāli jaunu nepiedāvā, ir vērts izcelt Heritage sērijas pullksteni ar modinātāju.

Ejot tālāk nonāku Swatch Group zonā. Swatch Group ir lielākais Šveices pulksteņu koncerns, kas ražo sākot no visvienkāršākajiem plastmasas Swatch pulksteņiem beidzot ar tādiem grandiem kā Breguet. Pa vidu atrodas Rado, Longines, Hamilton, Tissot un Omega, kas pēdējā laikā tiek pozicionēta kā Rolex konkurents. Swatch Group pieder arī pasaulē lielākais pulksteņu mehānismu ražotājs ETA, kas līdz pagājušajam gadam apgādāja lielāko daļu Šveices pulksteņu ražotāju.

IMG_1467

Swatch Group stenda novietojums ir tāds, ka liek domāt, ka ar to tad arī halle beidzas, bet nekā. Aiz tā seko vēl krietns bariņš ar stendiem un es dodos pie Seiko. Seiko ir vadošais Japānas pulksteņu ražotājs, kas pie mums vairāk ir pazīstams ar saviem kinētiskajiem mehānismiem, kuros rotors uzlādē pulksteņa akumulatoru. Pašā Japānā Seiko kopš sešdesmitajiem gadiem ražo Grand Seiko pulksteņus, kas mūsdienās kvalitātes ziņā tiek pielīdzināts vidējā ešelona (Rolex, Omega u.c) Šveices pulksteņiem. Kopš pērnā gada Grand Seiko var iegādāties arī Eiropā un Amerikā. Tiesa, es paredzu, ka viņiem būs grūti iekarot jaunus tirgus, kas ir pieraduši pie tā, ka Seiko maksā dažus simtus nevis 4 vai 5 tūkstošus eiro.

IMG_1511
Pirmās zāles pirmais stāvs ir pievārēts un pirmie secinājumi ir tādi, ka izstāde ir kā liela vitrīna kurā tu vari vari apskatīties, bet ne pataustīt. Firmas ar šoviem un īpašiem apmeklētāju piesaistīšanas veidiem neizceļas. Tās ekspluatē savus reklāmas tēlus — Ulysse Nardin stends ir kā kuģis, Ball (reiz slavena amerikāņu firma, kas ražoja pulksteņus dzelzceļam) stendā rūc un šņāc tvaika lokomotīve, Bell&Ross, Revue Thommen, Hamilton stendos ir pilns ar aviācijas atribūtiku, Porsche Design stendā ļoti paredzami ir iestūmis Porsche 911, Cuervo y Sobrinos stends izskatās kā spāņu fazenda.

IMG_1482

Praktiski vienīgās izklaides, ko varēja vērot vienkāršie izstādes apmeklētāji bija gravēšanas paraugdemonstrējumi Blancpain stendā un emaljas apgleznošana pie Jaquet Droz. Abās vietās procesu varēja vērot uz lieliem ekrāniem apbrīnojot meistaru prasmes vadot savus smalkos instrumentus. Ja franču valodas zinātāji varēja arī pakonsultēties kā to izveikt mājās.

IMG_1404

Pāreju uz nākamo paviljonu un atmosfēra jau paliek jūtami atslābinātāka, nav vairs tik lielu ļaužu pūļu. Dodos pie neatkarīgajiem pulksteņmeistariem lai apskatītu pulksteņus kurus nekad neražos ne tūkstošos, ne arī simtos. Pirmais ir Romain Jerome — dizaineris, kam ir labs deguns uz visādām nebūšanām. Viņš nekautrējas savu turbijonu nosaukt nekā savādāk kā Crisis un piebilst – nujā, nosaukums esot ar atsauci uz pašreizējo pasaules ekonomisko nestabilitāti. Dzelzs esot jākaļ kamēr visi atminās sešas dienas bez nevienas lidmašīnas Eiropas debesīs, ja neskata pāris kukuruzņiku, kas augstāk par zāli nevar pacelties, tāpēc Romaine Jerome aši jo aši ir izlaidis ārkārtīgi limitētu Eyjafjallajökull DNA sērijas pulksteni ar ciparnīcu, kas veidota no paša riebīgā vulkāna pelniem. Pelnu autentiskumu apliecina īpašs sertifikāts. Blakus viņam ir Gronefeld, kas ir radījis īpatnējo One Hertz. Šī pulksteņa sekunžu rādītājs kustas gluži kā elektroniskajam pulksteņim — vienu reizi sekundē. Šāda veida risinājums ir pierasts lielajiem sienas pulksteņiem ar pendeli, bet mehāniskajiem rokaspulksteņiem to tik vienkārši nevar realizēt, jo pendeles tiem nav.

IMG_1615

Blakus ir AHCI (Academie Horlogere Des Createurs Independants) stends kurā ir sapulcējušies pulksteņmeistari, kas savus pulksteņus darina kā senos laikos – ar personīgajām rokām. Šeit man sanāk pirmās nesaprašanās ar fotografēšanu. Izstādē fotografēt ir stingri noliegts. Tas, gluži tāpat kā uzraksts pie ieejas Vācijas dzelzceļa stacijā, ka te smēķēt nevar, nozīmē to, ka lielākotiesu visiem ir vienalga vai tu smēķē (fotografē) uz perona vai nē. AHCI stendā kāds kungs man palūdza nefotografēt viņa kamīna pulksteni. Pēc tam kad noskaidrojās, ka man ir preses karte, kas ļauj to darīt viņš teica, ka viņam nav nekas pret fotografēšanu, bet ir ļoti lielas pretenzijas pret ķīniešu kopētājiem. Mēs noskaidrojām no kuras pasaules malas es esmu ieradies un man tika laipni atļauts turpināt. Un turpinājums bija ļoti jauka tikšanās AHCI stendā ar Konstantīnu Čaikinu.

Konstantīns Čaikins ir krievu pulksteņmeistars no Pēterburgas. Viņš slavu ieguva ar ļoti netradicionāliem pulksteņu kalendāru risinājumiem: krievu Lieldienu kalendāru, musulmaņu kalendāru un ebreju kalendāru. Šajā izstādē viņš parādīja rokaspulksteni Lunokhod, kas veltīts krievu Mēness visurgājējam. Pulksteņmeistars pastāstīja, ka pagājušajā gadā ir rādījis pulksteņa prototipu un gada laikā ir uztaisījis strādājošu pulksteni. Galvenā pulksteņa sastāvdaļa ir apaļš mēness pulksteņa centrā, ko aizsedz rotējošs disks, kas imitē mēness fāzi. Pulksteņa korpuss ir veidots no īpaša tērauda veida — bulata tērauda. Angļu valodā izplatītajā preses informācijā tas kļūdaini ir nosaukts par Damaskas tērauda veidu. Bulata tērauds tiek veidots lejot un Pēterburgas meistari esot trīs mēnešus meklējuši pareizo tērauda sastāvu, lai tas atgādinātu Mēness virsmu. Konstantīns Čaikins bija ļoti pretīmnākošs un pat ļāva piemērīt pulksteni. Aleksandra Šorohova stendā, savukārt, attieksme bija pavisam pretēja — pat pēc preses kartes uzrādīšanas stenda fotografēšana tika aizliegta.

IMG_1588

IMG_1586

Pēc pirmajām divām hallēm jau puse dienas bija galā, tāpēc ātri izskrēju cauri vēl trim hallēm. Vienā no tām bija apskatāms pulkstenis, kura dizainu izstrādājis Jorg Hysek. Šis Fantomasam līdzīgais dizaineris daudzus gadus ir radījis visaugstākās sarežģītības pulksteņus, kuru cenu ailītē tiek rakstīts “pēc vienošanās”, skaidrs, ka par pusstopu gluži tos nopirkt nevar. HD3 Slyde ir digitālais pulkstenis ar skārienjūtīgu ekrānu kam var nomainīt ciparnīcas veidu — pavelc ar pirkstu uz leju un virtuālais pulkstenis ar rādītājiem nomainās pret digitāliem cipariem, vēl uz leju un jau ir nākamā ciparnīca. Visām ekrānā attēlojamām virtuālajām ciparnīcām ir reāli paša Jorga Haiseka radīti mehāniskie analogi, tikai par HD3 Slyde jūs samaksāsiet vien 4000 eiro nevis 400 000 eiro. Pulkstenis tiek komplektēts ar uzlādes ierīci, kas vienlaicīgi arī kalpo tā pieslēgšanai pie datora lai varētu mainīt ekrānu izkārtojumu, ievadīt datus un nākotnē mainīt programmu versijas. Tā kā es neesmu digitālo tehnoloģiju pulksteņu cienītājs, es varu tikai piezīmēt, ka jaunais ipod nano arī var parādīt laiku un tam vēl ir arī iebūvēts mūzikas atskaņotājs :)

Uzkrītoši daudz apmeklētāju bija no Ķīnas un tālajiem austrumiem, kas nav nekāds pārsteigums, jo Āzija ir lielākais Šveices pulksteņu noieta tirgus, kas 2010. gadā importēja 52.6% no visiem Šveicē saražotajiem pulksteņiem 3.185 miljardu šveices franku apjomā.

Izstādes laikā gandrīz visiem uz mēles ir tikai viens jautājums – kad jaunos modeļus varēs nopirkt? Pēc pieredzes varu teikt, ka lielākā daļa jaunumu reālā tirdzniecībā parādās pēc pusgada, jo kā jau iepriekš minēju — šajā sfērā laiks rit pēc pavisam citiem likumiem un kāpēc gan tādam Rolex censties jauno Daytona modeli nogādāt dīleriem jau nākamajā dienā pēc izstādes, ja vēl uz iepriekšējo modeli stāv rinda trīs gadu garumā.

Kopējais iespaids par industrijas virzību un tendencēm nākamajam gadam ir ļoti pievilcīgs. Pulksteņu izmēri vairs tik traki nepalielinās, lielākā daļa vīriešu pulksteņu ir apstājušies pie 44-46mm diametra. No materiāliem ir jāatzīmē, ka daudzi ražotāji sporta pulksteņu korpusus pārklāj ar DLC pārklājumu, kas ir melns un ļoti grūti saskrāpējams. Ražotāji turpina meklēt jaunus materiālus lai pēc iespējas palielinātu pulksteņu antimagnētiskās īpašības, Omega jaunajos mehānismos izmanto silikona balansa atsperes, Rolex – parahroma. Korpusu materiāli parasti ir tērauds, platīns vai baltais zelts. Daudz retāk bija redzami pulksteņi sarkanā vai citas krāsas zelta korpusos. Pie mums tik populārā dzeltenā zelta krāsas korpusu vispār nebija.

Pēc atgriešanās man jautāja vai bija vērts braukt? Pavisam noteikti — jā. Vismaz man tā bija neaizmirstama pieredze un, ja vien tas būs iespējams, es noteikti došos uz Bāzeli vēlreiz. Nākamajā reizē noteikti ir jāplāno vismaz 2 vai 3 dienas, lai paspētu visu apskatīt un paliktu laiks arī ekskursijai pa Bāzeli.

Ieteikumi tiem, kas vēlēsies apmeklēt Baselworld nākamgad.
- ja izstādes laikā vēlaties dzīvot Bāzelē, tad viesnīcu rezervējiet jau šodien, jo rīt būs par vēlu.
- lielākā daļa apmeklētāju apmetas Cīrihē, kas ir stundas vilciena brauciena attālumā. Viesnīcas vēl var meklēt arī Vācijā vai Francijā, galvenais kritērijs ir lai tās atrastos pilsētās ar tiešo dzelzceļa satiksmi ar Bāzeli.
- ņemot vērā, ka tā ir arī juvelierizstrādājumu izstāde pajautājiet vai jūsu draudzene vai sieva nevēlas braukt līdzi. Nebaidieties, izstādē nopirkt neko nevar, tāpēc viņu noskatītais gredzens ar vislielāko dimantu paliks stendā.
- Bāzelē tradicionālo suvenīru veikalu gandrīz nav. Viņi laikam par suvenīriem uzskata pulksteņus, kuru veikali tur bija sastopami visbiežāk.
- Izstāde ir liela, tāpēc vēlams ir lai kājās ir ērti apavi.
- Ģērbšanās stils ir lietišķs un konservatīvs. 95% apmeklētāju ir melnos uzvalkos.
- Lai arī izstādē lielākā daļa saprot angļu valodu, raitai komunikācijai daudz vēlamāka ir franču valoda.

Baselworld fakti:
- Izstādes kopējā platība 160 000 kvadrātmetri, no tiem pulksteņi aizņem 64%, juvelierizstrādājumi 23.7% un pārējie (rūpnīcu iekārtas, instrumenti, darbagaldi utt.) —12.7%.
- Izstādē piedalās dalībnieki no 45 valstīm
- Šveici izstādē ir pārstāv 466 firmas, 307 pulksteņmeistari un 121 citu industriju pārstāvji. – Kopējais dalibnieku skaits – 1892.
- Visplašāk ir pārstāvēta Eiropa — 80.5%, tai seko Āzija ar 13.3% un Ziemeļamerika ar 4.4%.
- Izstādes stendu iekārtošana ir veikta nedēļas laikā. Materiāli stendiem ir piegādāti ar 7500 kravas automašīnām. Stendu celtniecībā ir izmantotas 5200 tonnas tērauda un 130 000 kubikmetru citu materiālu.
- Ejas starp stendiem ir 25km. garumā, kas klātas ar paklāju 58 000 kvadrātmetru platībā.
- Izstāde parasti norisinās 8 dienas un to apmeklē vismaz 100 000 apmeklētāju.
- Biļetes cena vienai diena – 60 franku, biļete visām izstādes dienām — 150 franku.

Kāds komentēja “Baselworld 2011

  1. Pingback: SIHH 2013 at Kronos

Vēlies komentēt?