Monthly Archives: January 2012

Bond unlimited

Nepagāja ne pāris nedēļas kopš iepriekšējā WTF momenta un Omega jau ir radījusi nākamo brīnumu. Šoreiz zem dizaineru preses ir patrāpījies Omega Seamaster tā sauktais Bond modelis. Bond tāpēc, ka slepenais aģents Nr. 007, viņš arī Bond, James Bond, kopš 1995. gada filmas Goldeneye nēsā tikai Omega Seamaster sērijas pulksteņus. Un kā jau tas patērētāju, product placement un reklāmu laikmetā ir pierasts, pirms un pēc kārtējās bondiādes filmas masīvi tiek ražots merčnedaizings. Bērnu flmu gadījumā tās ir kokakolas glāzītes ar uztupinātiem galvenajiem varoņiem. Pieaugušos tik lēti neviens nevar nopirkt, tāpēc tiem tiek piešķirti nopietnāki gadžeti – Bonda telefoni un pulksteņi.

Ja nemaldos šī ir jau trešā Bondam veltītā pulksteņa versija un šoreiz Omega ir sasējusi kopā Seamaster sērijas piecdesmitgadi un Džeimsu Bondu. nolēmusi atzīmēt to, ka kopš pirmās filmas par slepeno aģentu ir pagājuši 50 gadi.

Priekša.

Aizmugure.

Vēlme ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus ir radījusi frankenšteina cienīgu monstru. Sarkani krāsotā 50 sekunžu/minūšu atzīme ik dienu atgādinās par pusgadsimtu ilgo Seamaster sērijas evolūciju no parasta uzvalka pulksteņa līdz nirējam Džeimsa Bonda filmu vēsturi, 007 uz ciparnīcas ikvienam tā valkātājam liks justies kā pazīsamajam multeņu filmu varonim, meitu ģēģerim un neliešu slaktētājam Džeimsam.

Vienīgais ar ko dizaineris ir trāpījis desmitniekā ir aizmugure – izcili. Bet tā kā normāli pullksteņu nēsātāji pulksteņa aizmuguri ierauga tikai tad kad pulkstenis ir noņemts no rokas, pamata priekam nav, jo acu priekšā ik dienu būs pārdizainētā ciparnīca.

Sekojot teicienam par the good, the bad and ugly, jāpasaka arī tā pavisam nejaukā daļa. Pulksteņu sērija esot ierobežota. Tas it kā pat būtu saprotams, jo lai kaut ko tādu pārdotu ir nepieciešams vismaz kaut kāds sales point, kas pulksteņa īpašniekam liks justies nedaudz labāk. Nesaprotamā daļa ir ierobežotās sērijas apjoms. Tikšot saražoti ne daudz, ne maz, tikai 11 007 pulksteņi. Kā saka angļi – limited my arse.

Izbojātais prieks

Jaunais gads pienāca ne tikai ar kārtīgu WTF momentu, bet arī ar vienu jaunu modeli no Omega apcirkņiem.

Neliela atkāpe vēsturē. Pirms vairāk kā 10 gadiem Omega radīja Seamaster GMT modeli, kas tajā laikā bija viens no četriem “īstajiem” GMT pulksteņiem pasaulē. Līdzīgi kā Rolex GMT Master II, Explorer II un Blancpain Fifty Fathoms GMT tam bija tā saucamais quick-set stundu rādītājs. Atlidoji no Rīgas uz Londonu, pārstellēji stundu rādītāju par 2 stundām atpakaļ un varēji mesties britu pabu apkampienos. 24 stundu rādītājs tam rādīja vai nu mājas laiku vai GMT laiku atkarībā no tā uz kuru laika zonu tas bija uzstādīts. Līdzīgi kā Rolex un Blancpain tas izskatījās ļoti labi. Rādītāji bija pareiza garuma, t.i. minūšu rādītājs bija tieši tik gars lai šķērsotu minūšu rādītājus, GMT rādītājs tikpat garš kā sekunžu rādītājs un kopumā pulkstenis (it īpaši ar balto ciparnīcu) bija ļoti labi nolasāms. Tāds tas izskatījās pirms padsmit gadiem un kolekcionāri to joprojām uzskata par vienu no simpātiskākajiem GMT pulksteņiem.

Bet laiki gāja un līdz ar George Daniels izgudrotā Coaxial Escapement iekļaušanu mehānismos Omega metās stiprināt savas saknes. Jo spēks, kā mēs zinām no Dambja dziesmas, ir no tēviem. Un radās nu jau laikam drīzu galu gaidošā Railmaster kolekcija, kā arī no nirējiem atvasinātā Aqua Terra kolekcija.

Pirmie Aqua Terra modeļi bija bezgala garlaicīgi. Tiem bija 2500 mehānismi, kurus par īsti stabiliem varēja nosaukt tikai trešajā iterācijā, līdzīgi kā Railmaster minūšu rādītāja galā tiem ir piestiprināts bultveidīgs izaugums, it kā cilvēki nespētu bez tās atšķirt to no stundu rāditāja. Pirms pāris gadiem Omega radīja Aqua Terra jauno paaudzi, kas vairs nebija nekāds feislifts, bet pilnīgi jauns modelis ar jauno 8500 mehānismu un ļoti interesantu ciparnīcu. Diemžēl to visu sabojā izvarotais stundu rādītājs, kas ar visu bultu ir sarāvies un rāda kaut kur. Starp trešo un ceturto minūti. Vai tieši trešo. Kas to lai zina, jo starp minūšu rādītāju un minūšu skalu ir atstarpe kā bezdibenis.

Jaunā gada pirmajās dienās internātos paklīda jaunais Aqya Terra GMT modelis. Tā kā man patīk gan Omega, gan es jūtu zināmas simpātijas pret GMT komplikāciju, metos skatīt. Un nospļāvies vēru ciet. Pēc dienas atvēru atkal. Un aizvēru. Jo šoreiz tas kuram bija uzdevums sačakarēt visu ir bijis savu uzdevumu augstumos.

Iepazīsimies, Omega Aqua Terra GMT.

Izmēri tādi paši kā parastajiem Aqua Terra, mehānisms 8500, ciparnīca tā pati, kas ir savādāk? 24 stundu rādītājs. Kroplīgi īss. Griežas kaut kur pa ciparnīcas vidu. 24 skala kurā sazin kādu estētisku iemeslu dēļ ir sarakstītas nepāra stundas. Bet tas viss ir pieciešams, jo ne viņi pirmie, ne pēdējie, kas kaut ko tādu ir uzmargojuši.

Minūšu rādītājs ir izkastrēts un sarāvies vēl īsāks. Vēl mazliet tas būtu īsāks par stundu rādītāju. Un bultai tā galā beidzot būtu reāls attaisnojums – lai nelaimīgie lietotāji tiešam to nesajauktu ne ar ko citu.

Kamēr Omega šādi čakarējas, pērciet Rolex GMT Master II. Es biju apskatīt – ir īsts un par labu cenu.

I’ve seen it all

Kaut kad gada vidū kāds bija uzlicis Pateku uz NATO siksniņas.

Šodien, vai pareizāk teikt – vakar, kāds ir iestūķējis savu zelta Pateku zivju ķeramo daiktu kastē.

Labs gads.

Novēlu katram pa Patekam Fiļam un galvenais – lai jums veselība. To nevar nopirkt ne par kādu naudu.