Monthly Archives: March 2012

Vasaras laiks

Šonakt neaizmirstiet pagriezt pulksteni par stundu uz priekšu, vasara ir klāt.

Kapteinis Vinzors

Kas notiek, kad viens no pirmajiem automātiskā hronogrāfa mehānismiem sastop Musée International d’Horlogerie (MIH) dizaineri Ludwig Oechslin? Pulkstenī parādās deviņas jaunas detaļas un tas iegūst gada kalendāru. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka gada kalendāram parasti vajag 30-40 detaļas, kas sadārdzina tā izgatavošanu un noliek pulksteni plauktā ar nosaukumu “akdies cik dārgs”.

Turpināt lasīt

Dizaina pērles

Šodien pārskatīju internātos sapublicētās Bazelworld jaunumu bildes, nopūtos un secināju, ka ne jau tikai Rolex ir atlaiduši visus savus dizainerus. Dažiem laikam tādu vispār nekad nav bijis un pulksteņus viņiem zīmē firmas vadītāja astoņgadīgā meita.

Sāksim ar kaimiņiem, krievu Буран. No ciparnīcas uzreiz ir redzams, ka pulkstenim ir iekšā ETA7751 mehānisms, pilnīgs un galīgs standarts. Tā kā mehānismu un ciparnīcas viņi neko daudz sajāt nevarēja, tad nācās ķerties pie korpusa. Atrada angļu/šveices firmas Graham pulksteņu uzvelkamās galviņas aizsargu foto un nolēma uztapināt savam tieši tikpat lielas drausmas. Rezultāts uz sejas.

Vogard. Pulkstenis tiem, kam ērgļa acs un kurus nespēs izsist no sliedēm dīvainais ciparnīcas vidus musturs.

TW Steel sapratuši, ka tērauda pankūkas vairs nav nekas tāds ar ko var kādu pārsteigt, nirēju pulkstenī ir iebliezuši pilno kalendāru. Mērķauditorija – vecuma demences piemeklēti nirēji, lai viņi nepaliktu zem ūdens pusgadu.

Un tagad saturieties. Vario Curve Zeitmachine. Nemaz negribu meklēt kas viņi tādi ir un ar ko tieši šis brīnums ir tik izcils. Skaidrs ir viens – vācieši par dizaineri ir noalgojuši džeku, kas lokomotīvēs gruzī ogles. Es šīm šausmām neredzu citu izskaidrojumu.

Lai neliktos, ka viņi visi veselu gadu ir ēduši sēnes, lai iet viens normāls pulkstenis no Mondain.

Bits’n'pieces

Klusi un nemanāmi kā pavasaris ar februārim raksturīgām gaisa temperatūrām, ir pienācis kārtējais Baselworld. Pirmie un skaļie jaunumi liek nopūsties un paprasīt – vai tiešām visi dizaineri pērno gadu ir pavadījuši atvaļinājumos un mums parāda to ko sūri un grūti ir sastrādājuši dekoratīvi lietišķā pulciņa entuziasti.

Rolex nekad nav izcēlies ar iespēju paklusēt, t.i. neuztaisīt kaut ko ārkārtīgi bezgaumīgu. Pēc bēdīgi slavenās Daytona ar leoparda rakstu uz ciparnīcas, kas lieti noder Āfrikas pustuksnesī, kad nepieciešams žigli nomaskēties un negribas gluži kā strausam bāzt galvu smiltīs, likās, ka pārtrumpot šo bezgaumības kalngalu būs gandrīz vai neiespējami. Rolex šogad pierādījā – ir iespējams radīt vēl atbaidošāku hronogrāfa dizainu. Iepazīsimies: Rolex Cosmograph Daytona circa 2012.

Goda vārds nezinu, ko tieši dizaineri pīpēja, izskatās, ka manta ir bijusi laba.

Otrs jaunums, kas liek saķert pieri ir pavisam jaunais Sky-Dweller. Nosaukums jau ir jancīgs. Rolex ir tāds Sea-Dweller, kas ir viens no atpazīstamākajiem nirēju pulksteņiem. Rolex ir divu veidu GMT pulksteņi – GMT-Master II un Explorer II. Jaunais Sky-Dweller ir centies apvienot šīs abas funkcijas – otru laika zonu un otro pusi no Sea-Dweller. Rezultātā ir iznācis viens liels un pamatīgs čiks.

Neraugoties uz to, ka tam ir pavisam jauns gada kalendāra mehānisms, kas vien jau ir liels sasniegums, dizains ir tāds, kas liek nopūsties. Asimetriskais otrās laika zonas riņķis, kas saspiež romiešu ciparus? Ciklopa lēca, kas sanāk tieši priekšā otrās laka zonas riņķim? Tiešām viņu dizaineri nevarēja sēņu vietā uzgrauzt burkānus?

Omega daudz neatpaliek. Arī viņiem ir pavisam jauns modelis, kas it kā paņem labāko no visa tā, kas Omega ir bijis – sasitību ar kosmosa izpēti, septiņdesmito gadu samērā unikālo Flightmaster korpusu, Speedmaster digitāli-analogo mehānismu. Pat nosaukums ir samērā pievilcīgs – Spacemaster.

Nu kā? Izskatās taču forši – kārtīgs modernā hipstera vintidžs, kas labi ies kopā ar fiksiņu un šalli. Kamēr nepaskatāmies uz pulksteni citā rakursā:

Holy cow! Pulksteņa biezums ir 20 milimetri. Nē, nevis 10, 12 milimetri, bet veseli divi centimetri! Man paliek žēl modernā hipstera, jo viņš nekad nespēs kaut ko tādu uzlikt uz rokas.

Tiesa, ne viss ar Omegu ir tik slikti. Ir jau šis tas arī samērā simpātisks, piemēram jaunais, limitētais un numurētais Speedmaster, kas iztiek bez nosaukuma Professional, jo pateicoties safīra stiklam, tas nekad nelidos kosmosā, tāpēc tiek nosaukts vienkārši par Speedmaster.

Lūk tādi jaunumi pagaidām. Ja saņemšos uzrakstīšu arī par pārējiem. Kaut kad.