SIHH 2013

Vakar sākās SIHH – Salon International de la Haute Horlogerie 2013. Tā ir otrā lielākā pulksteņu industrijas izstāde aiz Baselworld kuras laikā spēkiem mērojas tie, kas nepiedalās Bāzeles izstādē. Jocīgi, es kādreiz mēģināšu noskaidrot kāpēc viņi tā ir sadalījušies.

Jaunumi, protams, birst kā no pārpilnības raga, spēj tik izvēlēties.

Varētu pastāstīt par IWC jauno inženieru kolekciju. Par to, ka viņiem tagad ir turbijons ar nejēgā skaistu aizmuguri.

Vai sameklēt spēcīgas atsauces uz Richard Mille dizainu.

Varētu papļāpāt par A. Lange mēģinājumu pagrūstīties ar Pateku ieliekot pulkstenī kalendāru, minūšu atkārtotāju, hronogrāfu un turbijonu. Turbijons, tiesa, izskatās atstāts nākamajam gadam.

Bet tas viss nobāl Hublot preses relīzes priekšā. Jaunais Big Bang Ferrari ne ar ko daudz neatšķiras no citiem Limited Edition lielajiem sprādzieniem – krāsas pleķītis šur, krāsas pleķītis tur, Ferrari uz podziņas, oglekļa škiedras korpuss, flyback hronogrāfs. Bet divas lietas paķēra.

Pirmā nav tik uzkrītoša. Redz, ja jau ar kaut ko parasti mērās, tad tas ir in-house dzinējs mehānisms. Mēs ražojam visu paši. Tas nekas, ka pašu galveno komponenti – spirālatsperi gandrīz visi nopērk, bet skrūvītes un zobratus saražo paši. Lai tā būtu. Bet Hublot mērīšanos ir pacēlis maziet augstāk.

The first is the aptly named Big Bang Ferrari “Red Magic Carbon”: It is the new symbol of the brand’s progress towards verticalisation, with its case and its movement designed, developed, and produced entirely at the Hublot manufacture.

O, un tas ir kas jauns un labi sasaucas ar nākamo wtf.

Tas kas nogāza no kājām bija šis.

Finally, its automated production, which includes automation of the machining, stone fitting, oiling and numerous assembly operations also ensures consistent, controlled quality.

Nu come on! Šitā sagraut ilūzijas, ka jums darbnīcās sēž simtiem pulksteņmeistaru, kas gadsimtu garumā pilnveidojuši savas prasmes nu skrūvē kopā labākos pulksteņus. Še tev – visu paveic roboti. Un kur paliek cilvēciskais faktors? Kāda vienveidīga kvalitāte? Es vēlos zināt, ka Jorgam vakar bija dzimene un šodien visi pulksteņi ir saeļļoti ar vazelīnu nevis Moebius īpašo eļļu.

Es esmu patiesi sarūgtināts.

Pastaiga pa Zenith rūpnīcu

Šodien RSS lasītāja iekrita watchinsider bilžu raksts par Zenith rūpnīcu.

Zenith vēsture ir labs atgādinājums tam, ka grūtības var un vajag pārvarēt. Septiņdesmito gadu vidū amerikāņi, kas tolaik bija Zenith īpašnieki, izdomāja, ka mehānisko pulksteņu ēra ir beigusies un pavēlēja utilizēt visas presformas. Šarls Vermots saprata, ka izmest paspēs vienmēr, tāpēc sanesa visas presformas uz bēniņiem. Astoņdesmitajos gados, kad kvarca mehānismu bums bija noplacis, Zenith varēja atsākt sava slavenā El Primero mehānisma ražošanu. Bet par vēsturi es uzrakstīšu mazliet plašāk kaut kad. Pašlaik fokuss uz rūpnīcu.

Zenith ir unikāls ar to, ka rūpnīca jorpojām atrodas tajā pat ēkā kur tā sāka darbību. Ražotnes galvenais korpuss pēdējo divu gadu laikā ir atjaunots un watchinsider savā rakstā parāda kā notiek ražošana.

Paņemam kafiju, spiežam uz saites un skatāmies

Divi spoileri: nē, tur nesēž troļļi, kas no bronzas un tērauda visu diennakti vīlē detaļas. Lielāko darba daļu paveic CNC darbagaldi.

Un jaunais Cristophe Columb ar ķēdes pārvadu izskatās vairāk nekā interesanti.

Manas pārdomas. Lielāko daļu konveijera darba veic sievietes. Veči darbina CNC agregātus un liek kopā pulksteņus. Atgādina RRR – tur arī pie konveijera sēdēja sievietes, veči darbināja preses.

Jocīgi, ka netiek parādīta mehānisma eļļošana, kas ir viena no svarīgakajām lietām. Apiets tiek tas, ka daļa komponenšu tiek iepirkta nevis ražota uz vietas. Bet visā visumā ļoti informatīvs raksts.