Šodien RSS lasītāja iekrita watchinsider bilžu raksts par Zenith rūpnīcu.
Zenith vēsture ir labs atgādinājums tam, ka grūtības var un vajag pārvarēt. Septiņdesmito gadu vidū amerikāņi, kas tolaik bija Zenith īpašnieki, izdomāja, ka mehānisko pulksteņu ēra ir beigusies un pavēlēja utilizēt visas presformas. Šarls Vermots saprata, ka izmest paspēs vienmēr, tāpēc sanesa visas presformas uz bēniņiem. Astoņdesmitajos gados, kad kvarca mehānismu bums bija noplacis, Zenith varēja atsākt sava slavenā El Primero mehānisma ražošanu. Bet par vēsturi es uzrakstīšu mazliet plašāk kaut kad. Pašlaik fokuss uz rūpnīcu.
Zenith ir unikāls ar to, ka rūpnīca jorpojām atrodas tajā pat ēkā kur tā sāka darbību. Ražotnes galvenais korpuss pēdējo divu gadu laikā ir atjaunots un watchinsider savā rakstā parāda kā notiek ražošana.
Paņemam kafiju, spiežam uz saites un skatāmies
Divi spoileri: nē, tur nesēž troļļi, kas no bronzas un tērauda visu diennakti vīlē detaļas. Lielāko darba daļu paveic CNC darbagaldi.
Un jaunais Cristophe Columb ar ķēdes pārvadu izskatās vairāk nekā interesanti.
Manas pārdomas. Lielāko daļu konveijera darba veic sievietes. Veči darbina CNC agregātus un liek kopā pulksteņus. Atgādina RRR – tur arī pie konveijera sēdēja sievietes, veči darbināja preses.
Jocīgi, ka netiek parādīta mehānisma eļļošana, kas ir viena no svarīgakajām lietām. Apiets tiek tas, ka daļa komponenšu tiek iepirkta nevis ražota uz vietas. Bet visā visumā ļoti informatīvs raksts.
Vispār jau tur ir minēts, ka ciparnīcas un rādītāji tiek piegādāti no ražotāja, kas, nepārprotami nav Zenith 🙂