Monthly Archives: February 2013

Kapteinis Nemo

Uzreiz atzīšos – man ārkārtīgi nepatīk pulksteņi kuru rādītāji ir grūti atšķirami no fona vai viens no otra.

Jaunajam Thomas Prescher pulkstenim Captain Nemo rādītāju nav vispār.

Tam ir trīs asu turbijons, kas karājas gaisā, “jumping hours” stundu lodziņš un neviena rādītāja.

Ha, un kā tad minūtes? Ar minūtēm ir tā, ka es nespēju atrast neko, kas tās rādītu. Veiksmi meklējumos :)

Tehniskie dati – 44x12mm zelta un palādija korpuss, aligatora siksniņa. Cena – ar nieri nepietiks.

Muzikālā pauze

Pagājušajā nedēļā pa ilgiem laikiem biju aizstaigājis paklausīties latviešu mūziku nabaklabā. Spēlēja vieni no vietējās rokmūzikas ilgdzīvotājiem Holy Lamb. Es par viņiem jaunībā biju dzirdējis, bet uz koncertu pirmo reizi aizgāju tikai pērn, kad bungas sāka spēlēt Toms. Bet šoreiz ne par HL, bet par koncerta headlaineriem – space rock pārstāvjiem no Krievijas Human Factor.

Jāteic manas attiecības ar mūziku no austrumiem ir pilnīgi nekādas, jo es nespēju to klausīties. Vienalga vai tas ir Grebenščikovs vai Visockis. Izņēmumi, protams gadās, bet tie nāk reizi piecgadē. Pirms 5 gadiem viens no atklājumiem bija Silent Kit, kas spēlēja vienā koncertā ar manis tik ļoti iemīļoto un manā skatījumā vienīgo jēdzīgo Latvijas grupu Tribes of the city. Pieci gadi ir pagājuši un es atkal noklausījos ļoti līdzīga stila instrumentālu mūziku.

Mana pirmā doma ejot uz HL konci bija – noklausīšos Tomu, iedzeršu kadu dzērienu, sagaidīšu Human Factor un mizošu uz pēdējo transportu. Aha. Ka tikai ne arī. HF sāka spēlēt minūtes piecpadsmit pāri vienpadsmitiem. Pēc otrās dziesmas bija skaidrs, ka pēdājais transports aizies bez manis, jo viņi bija labi.

Mūzikas stils viņiem saucās space rock – samērā pasmaga mūzika ar spiedienu uz visādām burbuļojošām J.M. Jarre veidīgām skaņām no taustiņiem. Ja paņem nost spēcīgi fūzēto ģitāri, pie bungām piesēdina kādu maigāk sitošu cilvēku – varētu sanākt normāla astoņdesmito gadu elektronika.

Otro video vajag sākt skatīties no 42.minūtes.

Klipa beigās spēlē arī manis jau pieminētie Silent Kit.

Pārējie pēdējā laika muzikālie krikumiņi.

Esmu atsācis klausīties Heather Nova. Viņa ir gluži kā vīns – jo vecāka, jo labāka. Pērn viņai iznāca jauns albums. Ieraksts no koncerta Amsterdamā. Jāuzteic viņas ilggadīgā ģitāriste Berit Fridahl. Es sieviešu kārtas ģitāras raustītājus neuztveru nopietni, bet nu Berit zina kas jādara ar ģitāru.

Ja patīk, tad var iet cauri visiem live video šajā kanālā: HeatherNovaLive

Iphone 5 reklāmas video skanēja ļoti forša dziesma, bet atrast izpildītāju bija kaut kāds mission impossible – neatpazina ne Shazam, ne Soundhound, bet nu beigās atradu, ka tas ir The Rival “Run, Run”. Viegla, popsīga dziesmiņa.

Pinquin Radio pērnā gada beigās bieži spēlēja Elementary Penguins dziesmu. Tie ir trīs jauni džeki no Nīderlandes, kas spēlē klasisku, dejojamu proproku ar saknēm tajos laikos, kad publika bija jāpaņem ar mūziku nevis pusplikām dejotājām.

Dzīvajā viņi nemaz neskan slikti.