Pirms nedēļas, kad puse Latvijas melomānu devās uz Tallinu skatīties un klausīties Robbie Williams, mūsu kolhozs devās pretējā virzienā uz Varšavu, lai noskatītos vienu no pēdējiem cita RW – Roger Waters teatrāli muzikālajiem uzvedumiem The Wall.
Koncerts notika pērn uzceltajā Stadion Narodowy, kas savā vēderā ietilpina 50-70 tūkstošus dvēseļu. Aizpērn mēs skatījām The Wall Lodžā, kur tas notika hokeja hallē un “okupējām” stāvvietas pie pašas skatuves. Šoreiz, ņemot vērā, ka šis tomēr ir ārkārtīgi vizuāls pasākums, paņēmām biļetes mazliet nostāk no skatuves, lai pamēģinātu aptvert to, ka animāciju un uz sienas projicējamo video platums var būt nevis 10 vai 20 metri, bet visi 80.
Bildīte, kas ilustrē to kā izskatās skatuve pirms ir sākusies izrāde. Es speciāli to nesaucu par koncertu, jo manā skatijumā The Wall ir muzikāla izrāde, kur mūzikai ir sekundāra loma.
Domāju nav jēgas šeit likt bildītes vai video ar to kas notika koncerta laikā, to katrs var sameklēt youtubē. Pateikšu, ka neapmierināto vismaz mūsu kompānijā nebija. Gluži otrādi, kā atnāca atsauksme no viena zvērināta U2 fana pēc koncerta viņš esot izdvesis – U2 ir sūds 😀 OK, es viņam nepiekrītu, bet zināma taisnība viņam ir – šī šova tehnisko un vizuālo mērogu un izpildījumu tuvākajā laikā nepārspēs neviens. Un punkts.
Neliela piebilde par apsargiem, kas man ir tuva tēma 😀 Neraugoties uz to, ka koncertu es devos ģērbies identiski kā uz nesen aprakstīto Eric Clapton koncertu Rīgas arēnā, kur man nācās paciest viena ar mazvērtības kompleksu sirgstoša apsarga pazemojumus, šeit viss bija kārtībā – uzrādijām biļetes un devāmies iekšā. Nevienu neinteresēja ne mana jaka, ne kaklā pakārtais tālskatis. Kas tikai pierāda to, ka pie mums koncertu organizēšana un apsardze ir akmens laikmeta līmenī.
Un Tu šaubijies? 🙂
erm… par ko šaubījos?
”Kas tikai pierāda to, ka pie mums koncertu organizēšana un apsardze ir akmens laikmeta līmenī.”
😀