Mani 2 centi

Atkal ir klāt pulksteņu griešana un atkal sākas batālijas starp vasaras laika piekritējiem un nīdējiem. Mani kārtējie 2 centi.

Vispirms pāris definīcijas lai mums būtu viena vārdnīca. Latvijas joslas laiks ir GMT+2. Tas ir tas ko cilvēki sauc par ziemas laiku. Katru gadu nolūkā pēc iespējas vairāk izmantot saules gaismu kad cilvēki to reāli izmanto – vakaros, vasarā pulksteņi tiek pagriezti uz priekšu par vienu stundu.

Pirms kādiem 10-15 gadiem mūsu “gudrās” galvas izdomāja, ka eksperimenta pēc, palikt visu gadu joslas laikā. Kas notika – saule leca nevis piecos, bet četros un gaišs bija jau no trijiem rītā. Vakaros saule rietēja nevis vienpadsmitos vakarā, bet desmitos. Man liekas, ka togad ar uguni nevarēja sameklēt cilvēku, kam šī kārtība patika. Sekas bija labi prognozējamas – kopš tā laika neviens ar palikšanu joslas laikā neeksperimentē.

Kāds var teikt – pārejam uz citu joslas laiku, piemēram GMT+3, kas atbilstu pašreizējam vasaras laikam. OK, tikai tad jārēķinās, ka ziemā gaišs sāks palikt nevis deviņos no rīta, bet desmitos, tumsa iestāsies nevis četros, bet piecos. Ņemot vērā pulksteņu negrozīšanas aizstāvju argumentus par viņi slābajiem bioritmiem, ko nojauc pulksteņu griešana, būtu interesanti uzzināt ko viņu bioritmi teiks par organisma atmošanos, kad saules gaismu tas ieraudzīs 4-5 stundas pēc izkāpšanas no gultas.

Tāpēc es varu tikai atkārtot iepriekšējā rakstā teikto – ņemot vērā, ka mēs esam tuvāk polam nekā ekvatoram, mūsu ieguvumi no pulksteņu griešanas ir lielāki nekā zaudējumi.