Motorola kaut kad esot izsludinājusi konkursu savai aprocei, ko viņi nezin kāpēc nodēvējuši par pulksteni, ar nosaukumu 360. Savas fantāzijas esot iesūtījuši veseli 1300 dizaineri, no kuriem Motorola dizaina ļaudis izvēlējas to dizaineru darinājumus, kas laikam savā mūžā pulksteni nekad nav ne nēsājuši, ne redzējuši.
Kāpēc es apgalvoju, ka “uzvarētāji” nekad nav lietojuši pulksteni? Vienkārši – ne uz viena no šiem brīnumiem nebūs iespējams saskatīt laiku. Nu tā – uzmet acis un sekundes desmitdaļā saproti cik ir pulkstenis.
Šis ir mans absolūtais favorīts. Autors laikam ir izbijis radists.
Ja jau zīmē digitālu (kas laiku rāda ar cipariem nevis rādītājiem), tad lai ir digitāli saprotams – stundas un blakus minūtes.
Autoram pietrūka spēka uzzīmēt garākus rādītājus? Un kas tas par dīvainu aplīti pret 4?
Apakšā OK, bet kas notiek augšā? Tas ir spidometrs vai?
Es pieļauju domu, ka laika nolasīšanai ar pusdienas pārtraukumu pietiks.
Neveiksmīgs mēģinājums digitalizēt Ressence Type 1.
Vēl viens anēmisks dizaineris, kam pietrūka spēka pastiept rādītājus
Šis ir spējis pastiept rādītājus, bet kas tā par figņu apakšā? Tas ir domāts demences piemeklētiem ļaužiem, kas neatminās ka pēc aprīļa nāk maijs?
OK, viens jautājums – kā es zināšu stundu, kad būs 59 minūtes?
Vēl viens radara fans.
Kaut kā tā.
Njā. Foršs raksts.
Gaumes un stila sajūta mēdz būt dažāda. Bet par PULKSTENI šīs lietas tomēr saukt nevajadzētu. Aproces – pašā laikā! Es ļoti ceru ka geeki vai frīki vai kā viņus tur vēl sauc, tomēr atradīs vienu normālu cilvēku kurš uzzīmēs kaut ko pulkstenim līdzīgu, ko rādīt šais aprocēs. Jo es laiku uztveru ar rādītājiem un digitālie cipari man ir abstrakti.
Pagaidīsim ābolu risisnājumu.