Kas ir labas kurpes

Pavasarī biju nobriedis nopirkt klasiskas kurpes. Izgāju visus veikalus un secināju, ka pie mums ne sūda nav. Pareizāk sakot veikali ir pilni, bet par kurpēm tos izstrādājumus var nosaukt tikai delīrija murgos. Kāpēc tā – lasām tāļāk.

Kas īsti ir klasiskas kurpes un ko tās ēd.

Par klasiskām kurpēm var nosaukt tās kuru ražošanā tiek izmantotas klasiskas tehnoloģijas un klasiski materiāli. Tāpēc lai man piedod krokšu un citu gumijas izstrādājumu fani, jūsu laiks vēl nav pienācis. Sāksim ar klasiskajām tehnoloģijām. Kas īsti atšķir labu kurpi no Ķīnas rīsu lauka malā salīmētām ādas strēmelēm? Pirmkārt tā ir paša apava konstrukcija. Vai pareizāk būtu teikt – tas kā kurpes virsa ir piestiprināta pie zoles. Ir vairāki veidi kā to izdarīt. Pavisam lēti ir visu nozieķēt ar universālo līmi un saspiest. Ja vēlaties redzēt kā tas izskatās dzīvē aizejiet uz jebkuru apavu veikalu un apskatieties – 99% kurpju augša ir pielīmēta pie zoles. Tas ir ideāls veids kā ražot ātri un lēti, viss pārējais tur ir slikti. Ja šādam apavam nodilst zole tad vienīgais ko ar to var izdarīt ir atdot sagraušanai patversmes suņiem. Ja zole atlīmējas, tad pēc trešās salīmēšanas var darīt to pašu – atdot suņiem. Tā ir cena ko mēs visi maksājam par lētumu.

Labām kurpēm zole pie apava ir piešūta.

Piešūt var vairākos veidos. Itālijā ir izplatīts Bleika šuvums (Blake construction) kur zole pie iekšzoles tiek piešūta pa tiešo. Labums ir tāds, ka kurpe ir lokanāka un vieglāka, bet kā jau nojaušams no tā ka šūšanas veids ir radies Itālijā – slapjā laikā mitrums sūcas caur diegiem iekšā apavā. Un tas mūsu platuma grādos vairs nav labi. Bet šis veids pavisam noteikti nav slikts, tik jāatceras, ka lietus laikā nevajag tēlot zemūdeni.

Mūsu platuma grādiem vispiemērotākais apavu veids ir tas kura konstrukcija ir radīta Amerikā, bet nezin kāpēc tiek uzskatīta par klasisku angļu tehnoloģiju, un ko sauc par Goodyear welt. Šim nosaukumam nav nekāda sakara ar Goodyear riepām, tik vien kā tas, ka patents piederēja Charles Goodyear, Jr, kas ir vulkanizēšanas pioniera Charles Goodyear dēls.

Konstrukcijas būtība ir sekojoša – pēc tam kad kurpes augšdaļa ir sašūta un uzstiepta uz liestes, pie tās piešuj ādas strēmeli ko sauc par welt. Pie šīs ādas strēmeles pa perimetru piešuj klāt zoli. Tā kā šuvums ir pa perimetru tiek panākta ļoti laba ūdens aizsardzība. Kā negatīvais aspekts ir tas, ka zole ir puscentimetru platāka par pašu apavu (sveiciens auto ar tuvu izvietotiem pedāļiem).

Visām Goodyear welted kurpēm var nomainīt zoles. Pie tam vairākkārtīgi. Panēsā divus-trīs gadus, zole caura – atdod kurpniekam lai piešuj jaunu zoli. Viņš kurpi izjauks, ja nepieciešams nomainīs starpzoles materiālu un piešūs jaunu zoli. Pēc remonta kurpe būs kā jauna. Man pašam ir kurpes kurām zole ir nomainīta jau divas reizes un neizskatās, ka ārā mešanas brīdis būtu kaut kur tuvumā.

Āda.

Lai kurpes kalpotu 20 un vairāk gadus, svarīga ir ne tikai to konstrukcija, bet arī no cik kvalitatīvas ādas ir uztaisīta pati kurpe. Te var būt visādi brīnumi. Āda ko novelk no liellopa, atkarībā no tā kuru ķermeņa daļu tā ir segusi, ir 2-10mm bieza. Mūslaiku bezatkritumu ražošanas laikā ražotāji izmanto to līdz pēdējam kriksītim – sadala ādu pa slāņiem, noslīpē un nokrāso vienu pusi un voila – no viena kvadrātmetra ādas ir radīti 5 kvadrātmetri izejmateriāla, kam vienīgais sakars ar ādu ir nosaukums.

Atcerieties, ka labiem apaviem labi ražotāji izmanto tikai un vienīgi ārējo ādas slāni, angliski to sauc par Full Grain Leather. Āda tiek ģērēta un miecēta tikai un vienīgi ar tradicionālām metodēm un to sauc par vegetable tanned leather. Šādi sagatavota āda saglabā visas savas īpašības – tā ir elpojoša un izturīga, krāsota tā parasti ir klasiskās krāsās – melnā, brūnā, krēmkrāsā u.c. Pie tam, ja jums ir gaišas kurpes, tās var pārkrāsot tumšākas. Tam pat nevajag krāsu, pietiek ar pāris toņus tumšāku apavu krēmu – āda to uzsūks un kļūs tumšāka.

Tagad kad tu esi izlasījis visu un jau skrien uz apavu veikalu lai prasītu pārdevējām “kur ir goodyear welted kurpes”, apstājies. Nav Rīgā tādu kurpju. OK, ir, bet trīs. Viens modelis no Lloyds un vēl pāris brīnumu par neadekvātām cenām. Diemžēl Rīgā klasiskas angļu Goodyear welted kurpes nopirkt nevar. Brauc vien uz tuvējām ārzemēm un meklē tur, jo pirkt internātos es neiesaku. Katram ražotājam ir neskaitāmi liestu veidi, izmēri atšķiras un tā tālāk un tā joprojām. Var paveikties un var nepaveikties.

Par mītiem. Visizplatītākais mīts ir, ka kurpes ar ādas zoli nevar vilkt slapjā laikā. Muļķības! Normālām un koptām kurpēm nekas slapjumā nenotiks. Svarīgi ir tās pēc pastaigas izžāvēt. Ja samirkušas pavisam krietni tad piebāziet ar avīzēm vai ielieciet apavu kokus (shoe tree) un nolieciet kambarī uz divām-trim dienām. Un atcerieties, ka kurpēm pēc valkāšanas ir jāatpūšas tieši tikpat ilgi cik tās ir valkātas, t.i. vienu dienu nēsā, otru dienu atpūtini.

Otrais mīts – tādas kurpes ir dārgas. Jā, zem 200 eiro angļu kurpes atrast var tikai sezonas izpārdošanās. Bet ja ņem vērā, ka klasiskas kurpes neviens nemaina reizi sezonā, bet tad kad tās vairs nevar atjaunot, kas parasti ir 10-20 gadi, tad TCO sanāk labāks nekā kurpei-parastajai, kas parasti ir metama ārā vai nu pēc sezonas kā neaktuāla vai pēc pāris gadiem kā novalkāta.

Nākamreiz par klasisko apavu veidiem un ražotājiem.