Kā jau jūs visi ziniet, nupat beidzās Richemont grupas spalvu spodrināšanas mēnesis a.k.a izstāde SIHH un ziņu lente ir piebirusi ar visvisādiem jaunumiem, es dažus brīnumus atrādīšu.
Ir zināms, ka lielie prāti domā vienādi. Ja starp lielajiem prātiem gadās divi nesaistīti dizaineri, galarezultāts var būt… identisks.
OK, es saprotu, ka Montblanc ciparnīcas apakšdaļas izgriezums ir noteikts ar turbijona turētāja konstrukciju. Bet JLC?
Kad jau sākām ar Montblanc, tad turpinām.
Šeit dizaineris ir aizgājis kaut kur atpūsties un darbu pie pulksteņa pabeidza apkopēja ar ķērienu uz zīmēšanu un lielām rokām. Skaidrs, ka pulksteņa korpuss ir vismaz puscentimetru par lielu – kalendāra ciparnīcas tā vien cenšas piekļauties pulksteņa centram. Pakaļas skatā skaidri redzams uz kādiem kompromisiem bija jāiet un cik daudz zelta jāiztērē lai iestūcītu mazo mehānismu.
Nākamais pacients ir JLC. Viņiem parasti ir tīri neko dizaini, var redzēt, ka ne velti viņu cilvēki ir slīpējuši augstskolas un darba beņķus, bet te laikam mārketinga departamentam paslīdēja roka. Vai kāja.
Hans, kas tas tāds? Aizmugurējais vāks. Klau, bet tu neesi uzlicis vēl vienu uzrakstu! Tur nav vietas, apskaties – JLC apakšā, 1000h augšā, smuki, simetriski. BET MUMS VĒL VAJAG ARĪ ZIVTIŅU!!! Kā citādi klients zinās cik dziļi viņš drīkst ienirt??? Priekškars.
Un pēdējais ir mans reāls favorīts. Smuks vai ne? Visiem večiem taču patīk Panerai?
Viena ciparnīca, otra, laika vienādojums, Panerai dedzina, viņi ir zirgā, tas taču ir Haute Horlogerie епта, vai ne? Un tad pienāk pirmais marts. Mazais rādītājs labajā pusē klikt un nostājas tieši horizontāli. Un tieši trīsdesmit vienu dienu laimīgie Panerai īpašnieki datumu cenšas saskatīt visādi grozot pulksteni. Tā ka nebrīnieties, ja redzas cilvēkus, kas martā uz ielas ir pielikuši pulksteni pie acīm. Viņi vienkārši cenšas saprast kas par dienu.