Category Archives: Ceļojumi

Muzikālā pauze

Pagājušajā nedēļā pa ilgiem laikiem biju aizstaigājis paklausīties latviešu mūziku nabaklabā. Spēlēja vieni no vietējās rokmūzikas ilgdzīvotājiem Holy Lamb. Es par viņiem jaunībā biju dzirdējis, bet uz koncertu pirmo reizi aizgāju tikai pērn, kad bungas sāka spēlēt Toms. Bet šoreiz ne par HL, bet par koncerta headlaineriem – space rock pārstāvjiem no Krievijas Human Factor.

Jāteic manas attiecības ar mūziku no austrumiem ir pilnīgi nekādas, jo es nespēju to klausīties. Vienalga vai tas ir Grebenščikovs vai Visockis. Izņēmumi, protams gadās, bet tie nāk reizi piecgadē. Pirms 5 gadiem viens no atklājumiem bija Silent Kit, kas spēlēja vienā koncertā ar manis tik ļoti iemīļoto un manā skatījumā vienīgo jēdzīgo Latvijas grupu Tribes of the city. Pieci gadi ir pagājuši un es atkal noklausījos ļoti līdzīga stila instrumentālu mūziku.

Mana pirmā doma ejot uz HL konci bija – noklausīšos Tomu, iedzeršu kadu dzērienu, sagaidīšu Human Factor un mizošu uz pēdējo transportu. Aha. Ka tikai ne arī. HF sāka spēlēt minūtes piecpadsmit pāri vienpadsmitiem. Pēc otrās dziesmas bija skaidrs, ka pēdājais transports aizies bez manis, jo viņi bija labi.

Mūzikas stils viņiem saucās space rock – samērā pasmaga mūzika ar spiedienu uz visādām burbuļojošām J.M. Jarre veidīgām skaņām no taustiņiem. Ja paņem nost spēcīgi fūzēto ģitāri, pie bungām piesēdina kādu maigāk sitošu cilvēku – varētu sanākt normāla astoņdesmito gadu elektronika.

Otro video vajag sākt skatīties no 42.minūtes.

Klipa beigās spēlē arī manis jau pieminētie Silent Kit.

Pārējie pēdējā laika muzikālie krikumiņi.

Esmu atsācis klausīties Heather Nova. Viņa ir gluži kā vīns – jo vecāka, jo labāka. Pērn viņai iznāca jauns albums. Ieraksts no koncerta Amsterdamā. Jāuzteic viņas ilggadīgā ģitāriste Berit Fridahl. Es sieviešu kārtas ģitāras raustītājus neuztveru nopietni, bet nu Berit zina kas jādara ar ģitāru.

Ja patīk, tad var iet cauri visiem live video šajā kanālā: HeatherNovaLive

Iphone 5 reklāmas video skanēja ļoti forša dziesma, bet atrast izpildītāju bija kaut kāds mission impossible – neatpazina ne Shazam, ne Soundhound, bet nu beigās atradu, ka tas ir The Rival “Run, Run”. Viegla, popsīga dziesmiņa.

Pinquin Radio pērnā gada beigās bieži spēlēja Elementary Penguins dziesmu. Tie ir trīs jauni džeki no Nīderlandes, kas spēlē klasisku, dejojamu proproku ar saknēm tajos laikos, kad publika bija jāpaņem ar mūziku nevis pusplikām dejotājām.

Dzīvajā viņi nemaz neskan slikti.

Tikai nesakiet, ka es neteicu

Visiem likt aiz auss – nākamgad būs pēdējā iespēja noskatīties un noklausīties visvisvislabāko koncertu/šovu/skatuves uzvedumu mūslaiku rokmūzikas vēsturē – Roger Waters/Pink Floyd “The Wall”. Jā, tas ir tas pats koncerts kur mēs ar dažiem draugiem pabijām pērngad un silti iesakām visiem, kam ir ausis un kas klausās rokmūziku.

Tāpēc – ielieciet savās mazajās pierakstu kladītēs, telefonos, tabletēs un datoros šo saiti: http://www.brain-damage.co.uk/latest/roger-waters-the-wall-live-europe-2013-concert-dates.html http://www.brain-damage.co.uk/2013-wall-tour/2.html, jo tur nākamnedēļ būs ir pilna informācija par visiem turnejas koncertiem. Tie, kas zina, ka uz Spāniju vai Rumāniju nebrauks savās mapītēs iekopē saiti uz koncertu Varšavā http://www.stadionnarodowy.org.pl/news/1993,roger-waters-at-the-national-stadium-in-warsaw, jo tā pagaidām izskatās vistuvākā vieta kurp doties.

Un nesakiet, ka jūs nezinājāt!

RW from jan jan on Vimeo.

Nogāzām sienu

Vistrakākais ir gaidīšana. Man tas riebj bez gala. Nopērc tu cilvēks biļetes un gaidi 10 mēnešus kamēr pienāks koncerts. Bet nu par visu pēc kārtas.

Dažiem cilvēkiem ir hobijs regulāri braukt lauzt kājas slēpot uz Alpiem, dažiem hobijs ir pucēt auto, mūsu hobijs ir vismaz reizi gadā apmeklēt kādu gaumīgu koncertu. Pērngad tas bija pilnīgi negaidītais Mark Knopfler koncerts Itālijā un Neil Young Berlīnē. Pavasarī paklīda ziņas, ka Roger Waters pēc veiksmīgās The Dark Side Of The Moon turnejas ir nolēmis pieķerties pie sava monumentālā albuma The Wall izrādīšanas, jo nu beidzot tehnoloģijas esot pietiekami attīstījušās lai varētu parādīt to tā kā viņš vēlās. Sagaidot Eiropas tūre biļešu tirdzniecības sākumu tiek iepirktas biļetes uz koncertu Polijā, jo tas ģeogrāfiski sanāk vistuvāk un gaidīšanas svētki desmit mēnešu garumā var sākties.
Turpināt lasīt

Get Lucky tour

Maijā zvanīja Toms, ar kuru mēs esam kopīgi apmeklējuši dažu labu koncertu, un jautāja vai ir jēga iet uz Mark Knopfler Get Lucky turnejas koncertu Kopenhāgenā, kur viņu bija aizdzinis darbs. Es padomāju par viņa pēdējiem diviem albumiem un teicu, ka viņš ir palicis trakoti garlaicīgs un nez vai ir jēga. Pie viena es arī uzmetu aci tūres datumiem un secināju, ka jūlija sākumā Mark Knopfler ir trīs koncerti Itālijā.

Turpināt lasīt

Rip-off Čehijā

Par Čehiju man līdz šim bija ļoti labs iespaids – eiropeiska valsts, par korupciju un citiem mums jau pierastiem mēsliem neko īpaši nedzird, skaista daba un skaista Zlata Praha.

Atvaļinājuma noslēgumā tika izlemts apmeklēt Prāgu. Braucām ar auto un Čehijas robežu šķērsojām pa E50 ceļu no Vācijas puses. Tā kā centrāleiropā ir izplatītas vinjetes, kas ļauj par nelielu samaksu lietot ātrgaitas maģistrāles, pirmā lieta ko mēs meklējām bija iespēja nopirkt čehu vinjeti. Un tad nāca aplauziens. Ja Slovākijā, Austrijā un Slovēnijā vinjetes iegāde nesagādāja pilnīgi nekādas problēmas – iebrauc pirmajā benzīntankā vai Slovēnijas gadījumā – speciālā maksas punktā uz šosejas, tad čehi nezin kāpēc uz robežas ir uztaisījuši īstu lohotronu.

Šķērsojot robežu autovadītājs sekojot zīmēm par vinješu iegādi nonāk smago auto stāvlaukumā kurā ir vismaz piecpadsmit būdiņas ar uzrakstiem “Vigniette”. Apmeklējot pirmās divas tiek noskaidrots, ka vinjetes nopirkt var tikai maksājot skaidrā naudā un pēc izcili dīvaina kursa: 250CZK=15EUR, kas no oficiālā atšķiras par procentiem piecdesmit – 250 kronas ir ~9.5 eiro.

Tā kā mēs nesajutāmies kā stulbi bagāti vācieši, stūrējam uz bijušo robežsardzes ēku, kurā atrodam vēl vismaz piecus kantorus, ieskaitot avīžu kiosku ar karšu lasītāju un izrādam vēlmi iegādāties vinjeti. Mums tiek laipni paskaidrots kur mēs drīkstam iebāzt savu karti, jo vinjetes pārdod tikai par kronām vai eiro. Lieki piebilst, ka bankomāta, kurā izņemt kronas te nav. Izmetuši līkumu pa autostāvvietu nodzenam skopumu un vinjeti nopērkam par eiro, bet mieles paliek uz ilgu laiku.

p.s savdabīgs tūrisma “mīlēšanas” turpinājums bija Prāgas krogā, kurā viesmīlis nepakautrējās pie rēķina pielikt 30 kronas un pateikt, ka “service not included”.

Vulkanoīdi

Ironiski, bet pirmās lidmašīnas, kas atlidoja uz ziemeļeiropu pēc lidojumu aizliegumu atcelšanas bija no Iceland Air. Pēc manām domām par to visu ko viņi ir nodarījuši Eiropai sākot ar vikingu laikiem viņiem vajadzēja dzīvot pilnīgā izolācijā vēl kādu nedēļu. Lai apdomājas pirms sākt pīpēt.

Novērojums

Es pirms kāda laika rakstīju par īstajiem pilotu pulksteņiem un šodien nonācu pie vienas interesantas domas.

Pūristi uzskata, ka pareizais pilotu pulkstenis ir tas kurš tika radīts otrā pasaules kara laikā Vācijas armijai. Atgādināšu – šos pulksteņus pēc pasūtījuma (viņiem gan nebija kur likties, kad vērmahts “palūdza”) ražoja Lange, IWC, Stowa, Laco un Wempe. Tā kā oriģinālie B-Uhr ir ļoti liels retums šī dizaina cienītājiem atliek meklēt ražotājus, kas mūsdienās ražo B-Uhr.

Interesantā lieta ir tā, ka neraugoties uz to, ka Vācija karu zaudēja, fašisms ir nosodīts visās tā izpausmēs, B-Uhr stila pulksteņi ir pieprasīti gan Vācijā, gan arī tajās valstīs kas Vāciju uzvarēja. Un pūristi turpina diskutēt par to kas mūsdienās ir uzskatāms par B-Uhr pēcteci un kas par tā kopiju. Visi nāk pie kopsaucēja, ka sekojot ģenealoģijai “pareizākie” B-Uhr ir tām kompānijām, kas tos ražoja kara laikā – t.i. Stowa, Laco un IWC. Pārējie pulksteņi esot uzskatāmi par atdarinājumiem, kam ar B-Uhr vēsturi nav nekāda sakara.