Archive for the ‘Ceļojumi’ Category
Get Lucky tour
Maijā zvanīja Toms, ar kuru mēs esam kopīgi apmeklējuši dažu labu koncertu, un jautāja vai ir jēga iet uz Mark Knopfler Get Lucky turnejas koncertu Kopenhāgenā, kur viņu bija aizdzinis darbs. Es padomāju par viņa pēdējiem diviem albumiem un teicu, ka viņš ir palicis trakoti garlaicīgs un nez vai ir jēga. Pie viena es arī uzmetu aci tūres datumiem un secināju, ka jūlija sākumā Mark Knopfler ir trīs koncerti Itālijā.
Rip-off Čehijā
Par Čehiju man līdz šim bija ļoti labs iespaids - eiropeiska valsts, par korupciju un citiem mums jau pierastiem mēsliem neko īpaši nedzird, skaista daba un skaista Zlata Praha.
Atvaļinājuma noslēgumā tika izlemts apmeklēt Prāgu. Braucām ar auto un Čehijas robežu šķērsojām pa E50 ceļu no Vācijas puses. Tā kā centrāleiropā ir izplatītas vinjetes, kas ļauj par nelielu samaksu lietot ātrgaitas maģistrāles, pirmā lieta ko mēs meklējām bija iespēja nopirkt čehu vinjeti. Un tad nāca aplauziens. Ja Slovākijā, Austrijā un Slovēnijā vinjetes iegāde nesagādāja pilnīgi nekādas problēmas - iebrauc pirmajā benzīntankā vai Slovēnijas gadījumā - speciālā maksas punktā uz šosejas, tad čehi nezin kāpēc uz robežas ir uztaisījuši īstu lohotronu.
Šķērsojot robežu autovadītājs sekojot zīmēm par vinješu iegādi nonāk smago auto stāvlaukumā kurā ir vismaz piecpadsmit būdiņas ar uzrakstiem “Vigniette”. Apmeklējot pirmās divas tiek noskaidrots, ka vinjetes nopirkt var tikai maksājot skaidrā naudā un pēc izcili dīvaina kursa: 250CZK=15EUR, kas no oficiālā atšķiras par procentiem piecdesmit - 250 kronas ir ~9.5 eiro.
Tā kā mēs nesajutāmies kā stulbi bagāti vācieši, stūrējam uz bijušo robežsardzes ēku, kurā atrodam vēl vismaz piecus kantorus, ieskaitot avīžu kiosku ar karšu lasītāju un izrādam vēlmi iegādāties vinjeti. Mums tiek laipni paskaidrots kur mēs drīkstam iebāzt savu karti, jo vinjetes pārdod tikai par kronām vai eiro. Lieki piebilst, ka bankomāta, kurā izņemt kronas te nav. Izmetuši līkumu pa autostāvvietu nodzenam skopumu un vinjeti nopērkam par eiro, bet mieles paliek uz ilgu laiku.
p.s savdabīgs tūrisma “mīlēšanas” turpinājums bija Prāgas krogā, kurā viesmīlis nepakautrējās pie rēķina pielikt 30 kronas un pateikt, ka “service not included”.
Nicolas G Hayek, 1928-2010
Astoņdesmit divu gadu vecumā no sirdslēkmes ir miris Swatch Group dibinātājs un vadītājs Nicolas Hayek.
RIP
Dažiem veicas
Turpinot ekskursiju pa Hamilton Conservation apcirkņiem, uzgāju vienu bildi.
Kā jau minēju Conservation GMT ir saražots ierobežotā skaitā un var tikai apskaust cilvēku kam ir sanācis iegūt pulksteni ar sērijas pirmo numuru. Interesanti kāds numurs ir Harisona Forda pulkstenim?
Šlesers, kurš gan cits
No Rolex rūpnīcas esot nozagti piecpadsmit kilogrami zelta. Kā vainīgais esot nosaukts kāds pagaidu palīgstrādnieks, kas esot atzinies, ka esot iznesis piecus kilogramus zelta. Par to kur ir palikuši vēl desmit kilogrami zelta netiek ziņots.
Kas mani izbrīna ir tas, ka kāds šloseris fedja vispār ir ticis klāt pie zelta tuvāk par 100 metriem. Būs jāsāk pārdomāt savi atvaļinājuma plāni, iespējams jāizmet līkums caur Šveici un jāuzprasās ekskursijā uz Rolex rūpnīcu
Rise and shine
Vulkanoīdi
Ironiski, bet pirmās lidmašīnas, kas atlidoja uz ziemeļeiropu pēc lidojumu aizliegumu atcelšanas bija no Iceland Air. Pēc manām domām par to visu ko viņi ir nodarījuši Eiropai sākot ar vikingu laikiem viņiem vajadzēja dzīvot pilnīgā izolācijā vēl kādu nedēļu. Lai apdomājas pirms sākt pīpēt.
Novērojums
Es pirms kāda laika rakstīju par īstajiem pilotu pulksteņiem un šodien nonācu pie vienas interesantas domas.
Pūristi uzskata, ka pareizais pilotu pulkstenis ir tas kurš tika radīts otrā pasaules kara laikā Vācijas armijai. Atgādināšu - šos pulksteņus pēc pasūtījuma (viņiem gan nebija kur likties, kad vērmahts “palūdza”) ražoja Lange, IWC, Stowa, Laco un Wempe. Tā kā oriģinālie B-Uhr ir ļoti liels retums šī dizaina cienītājiem atliek meklēt ražotājus, kas mūsdienās ražo B-Uhr.
Interesantā lieta ir tā, ka neraugoties uz to, ka Vācija karu zaudēja, fašisms ir nosodīts visās tā izpausmēs, B-Uhr stila pulksteņi ir pieprasīti gan Vācijā, gan arī tajās valstīs kas Vāciju uzvarēja. Un pūristi turpina diskutēt par to kas mūsdienās ir uzskatāms par B-Uhr pēcteci un kas par tā kopiju. Visi nāk pie kopsaucēja, ka sekojot ģenealoģijai “pareizākie” B-Uhr ir tām kompānijām, kas tos ražoja kara laikā - t.i. Stowa, Laco un IWC. Pārējie pulksteņi esot uzskatāmi par atdarinājumiem, kam ar B-Uhr vēsturi nav nekāda sakara.
Check—in and check—out
Kamēr daudziem liekas, ka Rīgas Satiksmes etalons ir paša nelabā ieviests moku rīks latviešu iznīcināšanai, man nesen sanāca izbaudīt Amsterdamas sabiedriskā transporta prieciņus.
Holandieši arī ir nolēmuši iet līdzi laikam un ieviesuši modīgās čipkartes. Tagad viņiem ir gan personalizētās, gan nepersonalizētās kartes, gan arī vienas stundas un viena brauciena kartes. Ja agrāk holandietim bija līdzi jānēsā kilograms ar apmēram 15 centrimetru garām sloksnītēm, ko sauca par strip karten un viena brauciena laikā apzīmogoja uzreiz četras kartiņas, tagad viņam ir viena makten smalka čipkarte.
Bet Amsterdamas nebūt negrib lai pilsētas iedzīvotāji un viesi justos atviegloti tikuši vaļā no dīvainās brauciena apmaksas ar četriem taloņiem par vienu braucienu, tāpēc apmaksu ar čipkarti ir pacēluši kvalitatīvi augstākā līmenī — cilvēkam, kas izvēlējies izmantot Amsterdamas autobusu vai tramvaju ir jāpiereģistrējas ne tikai iekāpjot, bet arī izkāpjot. Un atgādina par to katru reizi, kad tiek nosaukta pietura: Don’t forget to check—in and check—out with your chipcard.




