Novērojums

Es pirms kāda laika rakstīju par īstajiem pilotu pulksteņiem un šodien nonācu pie vienas interesantas domas.

Pūristi uzskata, ka pareizais pilotu pulkstenis ir tas kurš tika radīts otrā pasaules kara laikā Vācijas armijai. Atgādināšu – šos pulksteņus pēc pasūtījuma (viņiem gan nebija kur likties, kad vērmahts “palūdza”) ražoja Lange, IWC, Stowa, Laco un Wempe. Tā kā oriģinālie B-Uhr ir ļoti liels retums šī dizaina cienītājiem atliek meklēt ražotājus, kas mūsdienās ražo B-Uhr.

Interesantā lieta ir tā, ka neraugoties uz to, ka Vācija karu zaudēja, fašisms ir nosodīts visās tā izpausmēs, B-Uhr stila pulksteņi ir pieprasīti gan Vācijā, gan arī tajās valstīs kas Vāciju uzvarēja. Un pūristi turpina diskutēt par to kas mūsdienās ir uzskatāms par B-Uhr pēcteci un kas par tā kopiju. Visi nāk pie kopsaucēja, ka sekojot ģenealoģijai “pareizākie” B-Uhr ir tām kompānijām, kas tos ražoja kara laikā – t.i. Stowa, Laco un IWC. Pārējie pulksteņi esot uzskatāmi par atdarinājumiem, kam ar B-Uhr vēsturi nav nekāda sakara.

Check—in and check—out

Kamēr daudziem liekas, ka Rīgas Satiksmes etalons ir paša nelabā ieviests moku rīks latviešu iznīcināšanai, man nesen sanāca izbaudīt Amsterdamas sabiedriskā transporta prieciņus.

Holandieši arī ir nolēmuši iet līdzi laikam un ieviesuši modīgās čipkartes. Tagad viņiem ir gan personalizētās, gan nepersonalizētās kartes, gan arī vienas stundas un viena brauciena kartes. Ja agrāk holandietim bija līdzi jānēsā kilograms ar apmēram 15 centrimetru garām sloksnītēm, ko sauca par strip karten un viena brauciena laikā apzīmogoja uzreiz četras kartiņas, tagad viņam ir viena makten smalka čipkarte.

Bet Amsterdamas nebūt negrib lai pilsētas iedzīvotāji un viesi justos atviegloti tikuši vaļā no dīvainās brauciena apmaksas ar četriem taloņiem par vienu braucienu, tāpēc apmaksu ar čipkarti ir pacēluši kvalitatīvi augstākā līmenī — cilvēkam, kas izvēlējies izmantot Amsterdamas autobusu vai tramvaju ir jāpiereģistrējas ne tikai iekāpjot, bet arī izkāpjot. Un atgādina par to katru reizi, kad tiek nosaukta pietura: Don’t forget to check—in and check—out with your chipcard.

Tribes Of The City Liepājā (foto)

Sanāca 2. maija vakarā aizskriet līdz Liepājai paklausīties un pabildēt, manuprāt, labākās Latvija grupas jaunā albuma turnejas noslēguma koncertu.

Sakarā ar manu totālo vietējās koncertdzīves nepārzināšanu (esmu gan ielāgojis, ka Studentu klubā viss sākās ap pusnakti), Liepājā mēs ieradāmies nedaudz par agru, un ņemot vērā ieplānoto agro vēju pilsētas pamešanu nākamajā rītā, laika sišana ar daudz alus kausiem arī izpalika. Nācās vien sēdēt un divas stundas skatīties kā Fontaine klubā lēnā garā sanāk publika.

Continue reading “Tribes Of The City Liepājā (foto)”

Ornitoloģiskais vīkends

Garās brīvdienas tika veltītas nevis alus dzeršanai, bet izklaidēm brīvā dabā vērojot salidojušos putnus. Nepretendējot uz putnu vērotāja nosaukumu, pa brīvdienām tika savērotas un piefiksēti 17 dažādu sugu putni. Vizitētais areāls: Dunduru pļavas, ķemeru purvs, Kaņiera un Slokas ezeru takas, kurzemes jūrmala, vidzemes jūrmala.

Dunduru pļavās biezā slānī bija dzērves.


Continue reading “Ornitoloģiskais vīkends”

Aizmirstā cepure, Mario un bobis

Reiz Itālijā devāmies nelielā pārgājienā pa vieglākās kategorijas Via Ferrata maršrutu Picolo Dolomiti kalnos. Laikam saule bija tā aizmiglojusi mūsu prātus, ka pavisam aizmirsām ko mums pagājušajā gadā nozīmēja stundas kāpiens pa akmeņainu nogāzi, un izvēlējāmies maršrutu kura aprakstā bija skaidri un gaiši rakstīts “allow 3.5 hours for ascent”. Cilvēku valodā tas nozīmē trīsarpus stundas kāpiena cauri mežiem līdz tu vispār ieraugi pirmo akmeni.
Continue reading “Aizmirstā cepure, Mario un bobis”