Vells bada laikos esot mušas ēdis.
Continue reading “Bada laiki”
Thai snacks
Berlīne, Frankfurter Allee 102. Michelin ar savām zvaigznēm iet atpūsties kad mazais vīriņš sāk gatavot ēst. Viss kas viņam ir vajadzīgs – wok panna un liela pavārnīca. Gribu atpakaļ!
Gājēju pārbrauktuves
Polijā nav gājēju pāreju. Būt jau ir, bet neviens pie tām nestājas. Par apstāšanos laikam ir paredzēts sods.
Itālijā pie gājēju pārejām apstājas tikai divos gadījumos – kad priekšā braucošais izrādas vācietis, beļģis vai holandietis, kas sazin kāpēc ir izdomājis palaist gājēju un tad kad pie pārejas nostājas karabinieris un sāk regulēt gājēju/auto plūsmas. Nezinu kā itāļi tiek pāri ielām kad Itālijā nav tūristu.
Mazā itāļu valodas vārdnīca
Vino di casa, mezzo litro.
Continue reading “Mazā itāļu valodas vārdnīca”
Korektā Slovākija un pedantiskā Austrija
Slovākiju es cienu. Iebraucot no Polijas liekas, ka esi iebraucis citā planētā. Galvenā pazīme – uz ielām nav reklāmu, nu gandrīz nevienas.
Austrijā, savukārt ir ordnungs – ja 70kmh ierobežojums ir 1534m, tad tieši tik tiek uzrakstīts, un nekādi te 1.5km, 1534 metri, bitīt matos.
Warszawa sucks
Vai ir kāds mēģinājis izbraukt cauri Varšavai un notrāpīt uz A7/A8 ceļu izmantojot tikai liela mēroga karti un ceļazīmes? Tas nav iespējams, pagājušajā gadā netrāpījām, šogad arī. Nācās braukt benzīntankā un lūrēt lielajā kartē lai saprastu, ka NAV viņi maitas uzlikuši zīmi, kas parāda nogriešanos, NAV!
Ēdamās un dzeramās vietas.
Te būs tāds īss un konspektīvs ēdamvietu minigids. Bildes taps pievienotas vēlāk.
Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 5. daļa.
Beidzot kalni
Nav pagājis ne pusgads un pieci raksti, līdz esam nonākuši līdz kalniem. Iepriekšējā raksta daļā izskrējām cauri Ļubļanai un nu atvadamies no šīs saulainās pilsētas lai dotos uz Itāliju. Startējam agri un dodamies uz ziemeļiem. Mums ir divas iespējas – braukt cauri Karavanke tunelim, kas savieno Slovēniju un Austriju vai izmest nelielu līkumu un paskatīties uz Slovēnijas kalniem, jo kalni, galu galā ir tas kapēc mēs vispār esam kaut kur aizbraukuši.
Continue reading “Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 5. daļa.”
Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 4. daļa.
Kā saka angļi – to cut long story short, izskriesim cauri Ļubļanai bildēs.
Continue reading “Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 4. daļa.”
Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 3. daļa.
Nākamā diena pienāk ar rosību ārpus viesnīcas. Paskatoties pulkstenī gribas skaļi nolamāties – kurš idiots iedomājas, ka iela jāsāk slaucīt piecos no rīta??? Neraugoties uz vēlo atgriešanos caurais miegs ir aizbiedēts un paskatoties pa logu gandrīz sastingstu – pretī viesnīcai esošajā veikalā notiek rosīga tirdzniecība. Pussešos no rīta. Un nevis tā, ka pārdevēji dzenā mušas, bet tā kārtīgi – ik pa brītiņam parādās cilvēki, kas izveido nelielu rindu un nopērk sev rīta maizi. Pēc rīta cigaretes eju gulēt vēlreiz.
Continue reading “Viduseiropa, vīns un kalni. Piezīmes. 3. daļa.”