Kronos

Jaunais gads pienāca ne tikai ar kārtīgu WTF momentu, bet arī ar vienu jaunu modeli no Omega apcirkņiem.

Neliela atkāpe vēsturē. Pirms vairāk kā 10 gadiem Omega radīja Seamaster GMT modeli, kas tajā laikā bija viens no četriem “īstajiem” GMT pulksteņiem pasaulē. Līdzīgi kā Rolex GMT Master II, Explorer II un Blancpain Fifty Fathoms GMT tam bija tā saucamais quick-set stundu rādītājs. Atlidoji no Rīgas uz Londonu, pārstellēji stundu rādītāju par 2 stundām atpakaļ un varēji mesties britu pabu apkampienos. 24 stundu rādītājs tam rādīja vai nu mājas laiku vai GMT laiku atkarībā no tā uz kuru laika zonu tas bija uzstādīts. Līdzīgi kā Rolex un Blancpain tas izskatījās ļoti labi. Rādītāji bija pareiza garuma, t.i. minūšu rādītājs bija tieši tik gars lai šķērsotu minūšu rādītājus, GMT rādītājs tikpat garš kā sekunžu rādītājs un kopumā pulkstenis (it īpaši ar balto ciparnīcu) bija ļoti labi nolasāms. Tāds tas izskatījās pirms padsmit gadiem un kolekcionāri to joprojām uzskata par vienu no simpātiskākajiem GMT pulksteņiem.

Bet laiki gāja un līdz ar George Daniels izgudrotā Coaxial Escapement iekļaušanu mehānismos Omega metās stiprināt savas saknes. Jo spēks, kā mēs zinām no Dambja dziesmas, ir no tēviem. Un radās nu jau laikam drīzu galu gaidošā Railmaster kolekcija, kā arī no nirējiem atvasinātā Aqua Terra kolekcija.

Pirmie Aqua Terra modeļi bija bezgala garlaicīgi. Tiem bija 2500 mehānismi, kurus par īsti stabiliem varēja nosaukt tikai trešajā iterācijā, līdzīgi kā Railmaster minūšu rādītāja galā tiem ir piestiprināts bultveidīgs izaugums, it kā cilvēki nespētu bez tās atšķirt to no stundu rāditāja. Pirms pāris gadiem Omega radīja Aqua Terra jauno paaudzi, kas vairs nebija nekāds feislifts, bet pilnīgi jauns modelis ar jauno 8500 mehānismu un ļoti interesantu ciparnīcu. Diemžēl to visu sabojā izvarotais stundu rādītājs, kas ar visu bultu ir sarāvies un rāda kaut kur. Starp trešo un ceturto minūti. Vai tieši trešo. Kas to lai zina, jo starp minūšu rādītāju un minūšu skalu ir atstarpe kā bezdibenis.

Jaunā gada pirmajās dienās internātos paklīda jaunais Aqya Terra GMT modelis. Tā kā man patīk gan Omega, gan es jūtu zināmas simpātijas pret GMT komplikāciju, metos skatīt. Un nospļāvies vēru ciet. Pēc dienas atvēru atkal. Un aizvēru. Jo šoreiz tas kuram bija uzdevums sačakarēt visu ir bijis savu uzdevumu augstumos.

Iepazīsimies, Omega Aqua Terra GMT.

Izmēri tādi paši kā parastajiem Aqua Terra, mehānisms 8500, ciparnīca tā pati, kas ir savādāk? 24 stundu rādītājs. Kroplīgi īss. Griežas kaut kur pa ciparnīcas vidu. 24 skala kurā sazin kādu estētisku iemeslu dēļ ir sarakstītas nepāra stundas. Bet tas viss ir pieciešams, jo ne viņi pirmie, ne pēdējie, kas kaut ko tādu ir uzmargojuši.

Minūšu rādītājs ir izkastrēts un sarāvies vēl īsāks. Vēl mazliet tas būtu īsāks par stundu rādītāju. Un bultai tā galā beidzot būtu reāls attaisnojums - lai nelaimīgie lietotāji tiešam to nesajauktu ne ar ko citu.

Kamēr Omega šādi čakarējas, pērciet Rolex GMT Master II. Es biju apskatīt - ir īsts un par labu cenu.

Šodien notika jauks un pamācošs notikums. Gaišā dienas laikā es ceļā uz trolejbusu vēlējos šķērsot ielu tur kur tas ir paredzēts - pa gājēju pāreju. Laika apstākļi - normāli, redzamība 10km, škērsojamo vienvirziena joslu skaits - 2, es eju no otrās joslas uz pirmo.

Piegājis pie pārejas es redzu, ka 50 metru attālumā pirmajā joslā ir nenosakāmas markas zaļš mazauto. 50 metri ir vairāk nekā pietiekami lai ieraudzītu gājēju pāreju, cilvēkus, kas to šķērso un apstātos bez kaucošajiem.

Dodos pāri. Nogājis pāris soļu es secinu, ka mazauto vienā mierā sāk pārkārtoties uz otro joslu un rezultātā stūrē man tieši virsū. Es iepauzēju, izņemu rokas no kabatām un gatavojos spert soli atpakaļ. Tajā brīdī mazauto vadītājs mani pamana. Diemžēl saule nespīd un es nevaru redzēt viņa sejas izteiksmi, tik vien kā rokas, kas sāk drudžaini raustīt stūri. Viņš paņem pa labi un apbrauc mani, sejā, ko es redzu profilā, neatspoguļojas nekādas emocijas, tipa, nu gājējs, nepamanīju, kas viņš nevarēja pagaidīt kamēr es pabraucu garām?

Nākamajai reizei es laikam turēšu kabatā pa akmenim. Lai tas kurš izdomās, ka gājēju pāreja ir tikai dekoratīvs ceļa elements, nākamreiz padomā divreiz pirms nestāties.

Lasot vietējos “ziņu” portālus bieži var manīt, ka skolas pabeigšana nebūt nenozīmē, ka cilvēki māk rakstīt. Nepareizi tulkojumi, nepareiza vārdu secība mani vairs neizbrīna. Tās ir tikai sekas tam, ka astoņpadsmitgadīgiem pusanalfabētiem ir iestāstīts, ka viņi var rakstīt. Varēt jau var, tas tiesa. Bet nu nemāk, tas arī tiesa.

Pēdējā laikā es labprātāk izķeru vienkārši nespēju salikt kopā loģisku ziņu. Tādu, kuru izlasot teksts ir strukturēts, nav pašam puse jāpiedomā, vai gluži otrādi - nevajag pārlasīt pirmo un otro rindkopu arī kā trešo un ceturto, jo redaktoriem vai rakstītājiem (abi šie vārdi goda vārds neapraksta to ko šie cilvēki patiešām dara, jo viņu darba galarezultātu par rakstu nosaukt var tikai bērnudārza trešās grupiņas bērni) laikam maksā par zīmju skaitu nevis uzrakstītā kvalitāti.

Vakar izlasīju ārkārtīgi jauku ziņu par to, ka Krievijā hokeja spēles laikā kāds tētuks esot izvilci pisķiku un sašāvis sava bērna hokeja komandas treneri. Notikums, protams, interesants. Treneris esot mazā mazā sportista māti nosaucis sliktā vārdā un tētuks ir devies aizstāvēt savu dzīvesbiedri. Ziņa beidzās ar šādu teikumu, ko es citēšu pilnībā:

Zīmīgi, ka šajā čempionātā 1995.gadā dzimušo spēlētāju grupā šogad piedalās arī Latvijas komanda «Rīga». To trenē Vjačeslavs Nazarovs un Andrejs Ignatovičs.

Izlasīju, pārlasīju un man iestājās WTF moments. Zīmīgi kas? Mūsu komandā visi staigā ar pistolēm? Mūsu komandas spēļu laikā tēvi trenējas šaušanā? Cik maz smadzenēm ir jābūt, lai šādi uzrakstītu?

Un es nemaz nesākšu apspriest to, ka tulkojot rakstu latviešu valodā ir vēlams to arī tulkot nevis krievu vārdiem pievienot latviešu galotnes. Traumatiskais ierocis, bļin!

Nekad nebiju iedomājies, ka dzīvokļa izīrēšana man sagādās tik daudz ārkārtīgi interesantu momentu.

Zvans piecas minūtes pirms pēc sludinājuma ievietošanas. Sakiet lūdzu vai dzīvokli vēl izīrējat? Interesanti zināt vai tiešām dzīvokļu īres tirgus ir palicis tik jestrs, ka dzīvokļus izķer pirms sludinājumu publicēšanas?

No pirmajā tūrē sarunātajiem pieciem cilvēkiem apskatīt dzīvokli ierodas tikai divi. Pirmais iebāž galvu pa durvīm, pasaka, ka dzīvokli viņam ļoti patīk, rīt viņš desmitos piezvanīšot lai vienotos par līgumu. Lieki teikt, ka rītdiena nav pienākusi jau trešo dienu.

Zvans pirms piecām minūtēm. Cilvēks ir gatavs ņemt bez skatīšanās un ievākties jau šovakar, ja nolaidīšot no cenas cēneri. Turpmākajā sarunā izrādās, ka dzīvoklis tiek meklēts для пожилой женьщины un būšot OK arī ja cēneris tikšot nolaists tikai no pirmā mēneša abonēšanas maksas.

Zvans vakar. Padzīvojusi balss interesējas vai dzīvoklī ir televizors.

Zvans aizvakar. Sakiet lūdzu, vai tas ir divistabu dzīvoklis? Nē, sludinājumā taču ir teikts, ka vienistabas. Ā, sakiet lūdzu vai tur mēbeles ir? @&£%@$ tak sludinājumā ir rakstīts, ka izīrē mēbelētu dzīvokli! A kāda ir cena? Jēziņ, vai tiešām jūs bijāt spējīgi no sludinājuma izlasīt tikai telefona numuru?

Šodien no diviem sarunātajiem neatnāca neviens.

Kas būs rīt?

Par Čehiju man līdz šim bija ļoti labs iespaids - eiropeiska valsts, par korupciju un citiem mums jau pierastiem mēsliem neko īpaši nedzird, skaista daba un skaista Zlata Praha.

Atvaļinājuma noslēgumā tika izlemts apmeklēt Prāgu. Braucām ar auto un Čehijas robežu šķērsojām pa E50 ceļu no Vācijas puses. Tā kā centrāleiropā ir izplatītas vinjetes, kas ļauj par nelielu samaksu lietot ātrgaitas maģistrāles, pirmā lieta ko mēs meklējām bija iespēja nopirkt čehu vinjeti. Un tad nāca aplauziens. Ja Slovākijā, Austrijā un Slovēnijā vinjetes iegāde nesagādāja pilnīgi nekādas problēmas - iebrauc pirmajā benzīntankā vai Slovēnijas gadījumā - speciālā maksas punktā uz šosejas, tad čehi nezin kāpēc uz robežas ir uztaisījuši īstu lohotronu.

Šķērsojot robežu autovadītājs sekojot zīmēm par vinješu iegādi nonāk smago auto stāvlaukumā kurā ir vismaz piecpadsmit būdiņas ar uzrakstiem “Vigniette”. Apmeklējot pirmās divas tiek noskaidrots, ka vinjetes nopirkt var tikai maksājot skaidrā naudā un pēc izcili dīvaina kursa: 250CZK=15EUR, kas no oficiālā atšķiras par procentiem piecdesmit - 250 kronas ir ~9.5 eiro.

Tā kā mēs nesajutāmies kā stulbi bagāti vācieši, stūrējam uz bijušo robežsardzes ēku, kurā atrodam vēl vismaz piecus kantorus, ieskaitot avīžu kiosku ar karšu lasītāju un izrādam vēlmi iegādāties vinjeti. Mums tiek laipni paskaidrots kur mēs drīkstam iebāzt savu karti, jo vinjetes pārdod tikai par kronām vai eiro. Lieki piebilst, ka bankomāta, kurā izņemt kronas te nav. Izmetuši līkumu pa autostāvvietu nodzenam skopumu un vinjeti nopērkam par eiro, bet mieles paliek uz ilgu laiku.

p.s savdabīgs tūrisma “mīlēšanas” turpinājums bija Prāgas krogā, kurā viesmīlis nepakautrējās pie rēķina pielikt 30 kronas un pateikt, ka “service not included”.

Veļu laikā bija interesanti uzzināt par Raiņa kapavietas neesamību.

Šodiena atnesa kārtējo sadalīta salikteņa kalambūru:

Svētdien aptuveni pulksten 15:40 Rucavas pagastā, Ķāķišķē kāds 1969.gadā dzimis vīrietis, iespējams, būdams alkohola reibumā, bez tiesībām vadīja motociklu ar blakus vāģi “Dņepr” bez valsts numura zīmēm.

Viss ir sīki un smalki uzrakstīts, pat piebilde “iespējams”, kas noņem jebkādu žurnālista atbildību par uzrakstīto. Laikam arī par rupjām gramatikas kļūdām, kas man liek aizdomāties kāds izskatās vāģis “Dņepr” bez valsts numura zīmes.

Izlasot šo kalambūru pat man žoklis atkārās.

veiksmes-nesēj kaķi

Tik pat nav tas pats kas tikpat.

Tā pat arī nav tas pats kas tāpat.

Cik aklam ir jābūt lai to nepamanītu?

Laikm vajadzēja ielikt agrāk, bet labāk vēlu nekā nekad.

21. novembra naktī ir nozagts Christopher Ward pulkstenis. Bildīte ir apskatāma zemāk. Ja kāds ir redzējis šo pulksteni kaut kādos lombardos vai ir cita informācija par tā atrašanās vietu, lūgums atrakstīt uz normunds at normunds.com. Par atlīdzību iespējams vienoties.

Par pulksteni: ETA 2824-2 mehānisms, safīra stikls, aizmugurējā vākā stilizēts lidmašīnas spārna gravējums un caur stikliņu redzams gaitas regulators. Diametrs 42mm, melna ādas siksniņa.

Vakar:

Vienošanas, kuru parakstīja valdību veidojošās politiskās partijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Pensionāru federāciju, paredz, ka budžets tiks samazināts par 500 miljoniem latu

Šodien:

Ceturtdien, 18.jūnijā, kad paredzēta pēdējā šīs sesijas Saeimas sēde, arodbiedrības visus Latvijas iedzīvotājus aicina uz manifestāciju Rīgā, 11.novembra krastmalā, kā arī četrās citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā, par arodbiedrību lēmumu vēsta aģentūra LETA. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien lēma, kā reaģēt uz valdības iecerēto budžeta deficītu par 500 miljoniem latu mazināt uz algu, pensiju un pabalstu rēķina.

Negribas jau teikt neko personisku un aizvainojošu, bet tomēr. Vai Krīgeram nebūt laiks apsēsties un padomāt uz kura ķeblīša viņš grib sēdēt, jo sēžot uz trim ķebļiem nosēdēt ir ļoti grūti.