Dažreiz (bieži) dzīvē sanāk situācijas, kad tu cilvēks saceries, ka nu tik būs, bet beigās sanāk pilnīgi otrādi. Ieraugi tu TV shopā ūberkūlāko trenažieri, kas gandrīz vai pats tavā vietā uztrenēs presīti, nopērc un pēc divām dienām tas stāv kautrīgi atsliets tumšākajā dzīvokļa kaktā, jo izrādās presīte jākačā pašam un tā ir trakoti garlaicīga nodarbe.
Kaut kā līdzīgi man sanāca ar diviem Bāzeles izstādes jaunumiem.
Kad es lasīju par jauno Omega darināto Speedmaster Professional, likās, ka nedaudz lielākais diametrs un jaunais 9300 mehānisms būs labi argumenti, lai šis pulkstenis liktos interesants. Diemžēl apskatot dzīvē acīs krita nesabalansētā ciparnīca. Ja klasiskajam Speedmaster ir trīs mazās ciparnīcas, tad jaunajam ir visu saspieduši divās, atstājot brīvu vietu apakšā pa vidu. Ja Seamaster tur vēl ir salikuši uzrakstus, tad Speedmaster ciparnīcas apakša izskatās absolūti tukša.

Jaunais Seamaster izskatās daudz labāk, jo tukšums ir aizpildīts ar tekstu.

Otrs jaunums, kas izstādē nogāza no kājām bija Rolex Explorer II. Resnāki rādītāji, palielinātas stundu atzīmes, lielāks diametrs, skatlogā izskatījās vienkārši satriecoši. Tiesa, nofotografēt bija pagrūti, bet kas sanāca, sanāca.

Pārtinam laiku uz priekšu. Septembris, Amsterdama, Schiphol lidosta, Gassan diamonds veikals. Iespējams, pirmā vieta Eiropā kur varēja apskatīt un piemērīt jauno Rolex Explorer II.
Un vilšanās. Iespējams pie vainas bija arī tas, ka piejams bija tikai melnais variants, kas man ne pārāk gāja pie sirds, iespējams, pie vainas bija steiga, jo pirms aizlidošanas gribējās vēl arī kaut ko uzēst. Bet secinājums bija gandrīz viennozīmīgs – pulkstenis ir nenormāli masīvs. Uzliekot uz rokas bija sajūta, ka tas ir nevis 42x12mm, bet 44x14mm.
Absolūti ātrs un netīrs rokasšāviens ar telefonu.

Rolex publicitātes foto.

upd. par to, ka Rolex Explorer ir masīvs. Bildē augšā ir Explorer, apakšā Submariner. Skaidri ir redzams, ka Explorer ir biezāks korpuss nekā nirēju pulkstenim.

Bilde atrasta internāta plašajās dzīlēs.