Archive for the ‘Pulksteņu jaunumi’ Category
Laika valdnieks
Es domāju nebūšu vienīgais, kas sēžot īpaši garlaicīgā sanāksmē ir vēlējies lai laiks ritētu mazliet ātrāk un varētu teikt, ka ir pienācis pusdienu laiks. Tieši tāpat dažreiz ir uznākusi vēlme lai laiks neskrietu tik strauji uz priekšu, lai būtu iespējams paildzināt to patīkamo norisi, kas nu kuram tajā brīdī ir aktuāla.
Hublot beidzot ir atrisinājis šo problēmu radot Key of Time.
Pulkstenim ir īpašs trīs režīmu pārslēdzējs, kas darbojas sekojoši:
1. pozīcija ir domāta brīžiem, kad gribas apstādināt laiku. Rādītāji griezīsies četras reizes lēnāk - viena stunda uz Hublot būs tikai piecpadsmit minūtes.
2. pozīcija ir normāls laiks.
3. pozīcija ir sapulču režīms, rādītāji griežas četras reizes ātrāk.
Korpuss ir izgatatavots no titāna ar DLC pārklājumu, neiztrūkstošs ir turbijons un kas ir dīvaini - gumijas siksniņa. Izgatavoti tiks piecdesmit pulksteņi.
Cenu es nemaz negribu zināt.
Elles kaķis
Pārlasot šodienas ziņu lenti iekrita acīs nosaukums B1 Hellcat. Padomāju par elles nezvēru ar sarkanām acēm, kas spļauj uguni, izrādās - nekā. Hallcat esot otrā pasaules kara amurikāņu iznīcinātājs, kas aizraidījis pie tēviem veselus 5270 ienaidnieku lidaparātus.
Ražotājs ir ar ļoti dīvainu nosaukumu Bozeman, kas man nezin kāpēc asociējas ar amerikānisko booze nevis puilksteņiem. Firmai nav pat desmit gadu, kas šaja biznesā nozīmē, ka viņi vēl ir tādā kārtīgā zīdaiņu stadijā un nākamie 50 gadi rādīs kā viņiem veiksies. Katrā ziņā viņu stāsts pašlaik aizņem veselu vienu rindkopu.
Pulkstenis, jāteic, ir iznācis simpātisks.
Tehniskie dati nav pieejami, tik vien kā nojausma saka priekšā, ka pulkstenim ir vai nu ETA 2824 vai Sellita 2000 mehānisms.
Cena 4600$, kas to padara par neiekārojamu.
Plānākais mehānisms
Kaut kā man te tie video pēdējā laikā sāk ienākties. Gaumīgs Piaget Ultra Thin automātiskā mehānisma reklāmas rullītis. Interesanti atzīmēt, ka pirms 50 gadiem cilvēki spēja uztaisīt vēl smalkākas lietas.
Man personīgi būtu ļoti bail kaut ko tik plānu nēsāt, ja nu saliecu roku un tas pārlūzt uz pusēm?
Ekskluzivitāte
Dažreiz ir interesanti pavērot kas tikai netiek uzskatīts par ekskluzīvu lietu. Ja cilvēks ar labiem ienākumiem nopērk sev motorlaivu, dzeltenā prese automātiski virsrakstā minēs, ka X ir nopircis ekskluzīvu motorlaivu, nemaz neaizdomājoties, ka šādas laivas ir saražotas tūkstošos un tas ka tā maksā desmit vai simts tūkstošus vēl nemaz neliecina, ka tas ir kaut kas īpašs. Ekskluzīvs varētu būt kaut kas, kas ir saražots vienā vai piecos eksemplāros un par ko ir skaidrs, ka jebkurš ivans nevarēs to nopirkt vienkārši tāpat, lai vai cik viņš lielu kāpostu nebūtu gatavs nolikt galdā.
Ekskluzīva varētu būt piederība dažādiem klubiņiem. Klubs 21, kas radās pirms nepilniem divdesmit gadiem ar nelielu piespiešanos varētu būt uzskatāms par ekskluzīvu, jo tajā kurš katrs plebejs nevarēja tā vienkārši pieklauvēt un tapt ielaists. Nu gluži kā angļu džentlmeņu klubi kuros sievas netika ielaistas laikam lai nesaceltu traci par pārmērīgu viskija lietošanu.
Vakar pārlapojot internātu es atklāju par kāda ļoti īpaša kluba esamību par kura esamību man nebija ne jausmas. Tajā ir cilvēki, kas savā profesionālajā pieredzē ir izbaudījuši piedzīvojuši katapultēšanos Martin Baker radītajā lidotāja krēslā. Šis process, cik lasīts, ir visai traumatisks un nez vai kāds no laba prāta vēlētos lai viņu katapultē vienkārši tāpat.
Un tagad no ekskluzivitātes mēģināsim pāriet pie pulksteņiem. Angļu firma Bremont sadarbībā ar Martin Baker mēģina nospēlēt uz puišeļa, kas mīt katrā no mums, jūtām un nepiepildītajiem sapnīšiem (ne slapjajiem) un ir izveidojusi pulksteni, kas no vienas puses ir nekas īpašs, bet no otras puses ir uzmanības vērts.
Bremont MBII. Pulkstenis, kas ir trieciendrošs un antimagnētisks, korpuss no aviācijas alumīnija un īpaši apstrādāta cietināta tērauda. Bet kur ir āķis, kāpēc II nevis I? Pavisam vienkārši - Bremont MBI iegādāties var tikai tie cilvēki lidotāji, kas ir katapultējušies no sava F17 sēžot Martin Baker krēslā. Un tas šim pulkstenim piešķir absolūtu ekskluzivitātes auru, jo to vienkārši nav iespējams nopirkt. Pat ja tev ir miljons.
Un pulkstenis ir gana simpātisks lai to atrādītu.
Zemāk ir video kurā Bremont tehniskais direktors Peter Roberts apstāsta kas lācītim ir vēderā.
Tehniskie dati: ETA 2836 mehānisms, diametrs 43mm. Cena ap 2000Ls.
Saldais pārītis
Var tikai pabrīnīties ko tikai mūsdienās neuziet noliktavās. Ir dzirdēts par vēstulēm, kas piegādātas gandrīz simts gadus pēc to nosūtīšanas (izbrīna tikai, ka pastnieki ar akmens sejām tās vienkārši iemet mūsdienu pastkastēs), milzonīgām retro auto kolekcijām, kas uzietas putekļainos angāros, nemaz nejauši uzietiem retiem studijas ierakstiem, manuskriptiem un mīlas vēstulēm, kas nobēdzinātas kurpju kastēs bēniņos.
Punktuālajā Vācijā, gatavojoties vācu pulksteņu muzeja atklāšanai tika atrasti ne vairāk un ne mazāk kā 13 jūras hronometri. Iedomājos Hansa un Mihaēla izbrīnu pārcilājot Glashütte arhīva kastes. Was ist das Hans? Te taču vajadzēja būt grāmatvedības papīriem par iepirktajiem materiāliem, kāpēc šajās kastēs ir pulksteņi? Te nedrīkstēja būt nekādi pulksteņi, ko nu lai dara? Un Mihaēlam, kas reiz bija ekskursijā uz Ļeņingradu un Maskavu tālajos astoņdesmitajos, ienāca prātā spoža doma - nevar tādu mantu laist postā un likt zem stikla muzejā. Taisām komplektus un tirgojam. Sacīts darīts - aizsūtīja visus trīspadsmit jūras hronometrus uz SPA darbnīcu, nopucēja un nokomplektēja ar pavisam jauniem Glashütte Senator pulksteņiem platīna korpusā.
Leijerkastes
Leijerkastes man nezin kāpēc asociējas ar vismaz 100 gadus tālu pagātni, vīru, kas griež rokturi un pērtiķi viņam uz pleca. Kāpēc pērtiķi - nezinu.
Amsterdamā laikam ir tradīcija septembra sākumā izdzīt pilsētas ielās XXL izmēra leijerkastes. Vismaz katru reizi, kad es tur esmu bijis, es tās tur redzu. Holandieši leijerkastes ir noveduši līdz pilnībai, tās vairs nav kaklā uzmaucamas kastes, kas var nospēlēt pāris populārus meldiņus, holandiešu leijerkaste ir krietnas mājas lielumā un uztupināta uz auto vilciena piekabes.
Špikotāji
Ne pārāk sen rakstīju par kopētājiem no tālajiem austrumiem. Vakar ziņu lentēs uzgāju pāris jaunumus no angļu dizainera Christopher Ward, kas nedaudz sasaucās ar špikošanas tēmu.
Trendīgā Omega
Vasaras atvaļinājuma laikā novēroju jaunu modes kliedzienu pīkstienu - balti pulksteņi ir nenormāli stilīgi. Omega nolēmusi nestāvēt maliņā un ir radījusi Ploprof radinieku baltā krāsā. Atgādināšu, ka Ploprof ir līdz pēdējam zobratam nirēju instruments, tad nu skatāmies ir vai nav Omegas dizaineriem izdevies šamo ieslodzīt modes rāmjos.
Konservācija
Kas apvieno simtgadīgu Amerikā dibinātu pulksteņu ražotāju un Indiana Džonsu Harisonu Fordu? Tā ir pletne un cepure vides aizsardzība. Harisons Fords ir viens no Conservation International direktoriem, bet Conservation International ir vides sargi, kas cenšas glābt daudzveidīgo zemes floru un faunu.
Pirms pāris gadiem Hamilton un Conservation International sadarbībā tapa pulkstenis Conservation GMT. Šajā pulkstenī bez standarta 12 stundu rādītāja ir arī 24 stundu ciparnīca, kas ļauj bez problēmām noskaidrot cik ir pulkstenis Surinamā, Meksikā un vēl septiņās vietās uz planētas, kur Conservation International nodarbojas ar vides aizsardzību.
Kopētāji
Pirms pavisam neilga laiciņa uzrakstīju par Hamilton mello pulksteni.
Šodien iebridu ēbajā un ieraudzīju šo monstru iz Honkongas.
Grūti pateikt kas mani fascinē visvairāk - cena 0.99$, monstrozā uzvelkamā galviņa vai uzraksts lapas apakšā:
DO NOT DUPLICATE OR COPY!
Tas laikam šodienai viss.