Category: Pulksteņu jaunumi

Šodien RSS lasītāja iekrita watchinsider bilžu raksts par Zenith rūpnīcu.

Zenith vēsture ir labs atgādinājums tam, ka grūtības var un vajag pārvarēt. Septiņdesmito gadu vidū amerikāņi, kas tolaik bija Zenith īpašnieki, izdomāja, ka mehānisko pulksteņu ēra ir beigusies un pavēlēja utilizēt visas presformas. Šarls Vermots saprata, ka izmest paspēs vienmēr, tāpēc sanesa visas presformas uz bēniņiem. Astoņdesmitajos gados, kad kvarca mehānismu bums bija noplacis, Zenith varēja atsākt sava slavenā El Primero mehānisma ražošanu. Bet par vēsturi es uzrakstīšu mazliet plašāk kaut kad. Pašlaik fokuss uz rūpnīcu.

Zenith ir unikāls ar to, ka rūpnīca jorpojām atrodas tajā pat ēkā kur tā sāka darbību. Ražotnes galvenais korpuss pēdējo divu gadu laikā ir atjaunots un watchinsider savā rakstā parāda kā notiek ražošana.

Paņemam kafiju, spiežam uz saites un skatāmies

Divi spoileri: nē, tur nesēž troļļi, kas no bronzas un tērauda visu diennakti vīlē detaļas. Lielāko darba daļu paveic CNC darbagaldi.

Un jaunais Cristophe Columb ar ķēdes pārvadu izskatās vairāk nekā interesanti.

Manas pārdomas. Lielāko daļu konveijera darba veic sievietes. Veči darbina CNC agregātus un liek kopā pulksteņus. Atgādina RRR – tur arī pie konveijera sēdēja sievietes, veči darbināja preses.

Jocīgi, ka netiek parādīta mehānisma eļļošana, kas ir viena no svarīgakajām lietām. Apiets tiek tas, ka daļa komponenšu tiek iepirkta nevis ražota uz vietas. Bet visā visumā ļoti informatīvs raksts.

Pašlaik tiešsaistē var vērot kā dzimst jauns pulksteņu brends. Lai lietas būtu interesantākas, dzimšana notiek Anglijā nevis Šveicē. Vairāk neko par to, ka nosaukums ir Meridian pateikt nevaru. Bildes no Meridian sejasgrāmatas:

No skata liekas, ka tur būs izjaukts, uzlabots un no jauna kopā salikts ETA6498 mehānisms.

Un tīri neko ādas siksniņa.

Gaidam astoto novembri, kad Salon QP laikā bērns tiks piedzemdināts.

Sen nekas nav rakstīts, tāpēc mēģināšu laboties ar stāstu par vienroci vienpogas hronogrāfu no angļu dizainera Christopher Ward, vai Chr.Ward kā viņa lolojumi saucas pēc rebrendinga. Tā kā es nespēju iedomāties kā izrunāt Chr, turpmāk tekstā pielietošu pats savu nosaukumu – Chris Ward.

Sāksim ar to, ka tas nav nekāds jaunums, jo pirmās bildes parādījās pirms mēnešiem diviem, bet tas nevienam nav jāzina, jo to nevarēja nopirkt ne tad, ne arī tagad. Tiesa, līdz brīdim, kad jauno brīnumu varēs iegūt savā lietošanā ikviens, vairs nav ilgi jāgaida – vien mēnesis.

Kas ir vienpogas hronogrāfs un kāpēc tas ir ar kaut ko īpašs. Senāk visi hronogrāfi bija ar vienu pogu, kas uzsāka mērījumu, apturēja un nolika atpakaļ pa nullēm. Pēc tam kāds izdomāja, ka hronogrāfu pēc apturēšanas var palaist skaitīt tālāk un nācās piedomāt arī nonullēšanas pogu. Pēc tam sākās izvirtības – split second (pulkstenim ir 2 hronogrāfa sekunžu rādītāji, kas ļauj uzņemt laiku 2 skrējējiem) un flyback (lai atliktu pa nullēm nav jāspiež stop poga). Vienpogas hronogrāfi lēnā garā atmira, jo nevienam vairs tāds arhaisms nebija vajadzīgs.

Sazin kādu iemeslu pēc, daži ražotāji tomēr vēl taisa vienpogas hronogrāfus (Montblanc, Corum, Bell&Ross), jo savs zināms šarms tiem tomēr ir – it kā jau analogais mehāniskais pulkstenis ir tāda konservatīva lieta, bet nu daži iet soli uz priekšu un kļūst konservatīvāki par Nacionālās Apvienības puritāņiem.

Pēc šī nelielā ievada lūgums iepazīties ar Chris Ward C900 Harrison Single Pusher Chronograph.

Kā redzams ciparnīcas dizaineris ir ļoti, ļoti iedvesmojies no Max Bill dizainētajiem Junghans hronogrāfiem. Ja pie kaut kā gribas piesieties tad tie ir rādītāji – manuprāt maķenīt par tieviem un stundu rādītājs ir 3mm par garu. Visādi citādi – eleganti.

Pulksteņa otrā puse absolūti nav elegances kalngals, bet labi parāda hronogrāfa mehānismu, kas ir uzsēdināts uz pavisam parasta ETA6497 mehānisma. Man personīgi ļoti patik tehniskais risinājums ar hronogrāfa mehānismu aizmugurē, jo, atšķirībā no parastajiem moduļveidīgajiem brīnumiem, šim var redzēt kā īsti spiežas pogas un kā pārslēdzas mehānisms.

Tehniskie dati: 43×15.9mm, ūdensizturība 50m, aligatora siksniņa. Cena – 2450 angļu mārciņas.

Kas notiek, kad viens no pirmajiem automātiskā hronogrāfa mehānismiem sastop Musée International d’Horlogerie (MIH) dizaineri Ludwig Oechslin? Pulkstenī parādās deviņas jaunas detaļas un tas iegūst gada kalendāru. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka gada kalendāram parasti vajag 30-40 detaļas, kas sadārdzina tā izgatavošanu un noliek pulksteni plauktā ar nosaukumu “akdies cik dārgs”.

Continue reading “Kapteinis Vinzors”

Nepagāja ne pāris nedēļas kopš iepriekšējā WTF momenta un Omega jau ir radījusi nākamo brīnumu. Šoreiz zem dizaineru preses ir patrāpījies Omega Seamaster tā sauktais Bond modelis. Bond tāpēc, ka slepenais aģents Nr. 007, viņš arī Bond, James Bond, kopš 1995. gada filmas Goldeneye nēsā tikai Omega Seamaster sērijas pulksteņus. Un kā jau tas patērētāju, product placement un reklāmu laikmetā ir pierasts, pirms un pēc kārtējās bondiādes filmas masīvi tiek ražots merčnedaizings. Bērnu flmu gadījumā tās ir kokakolas glāzītes ar uztupinātiem galvenajiem varoņiem. Pieaugušos tik lēti neviens nevar nopirkt, tāpēc tiem tiek piešķirti nopietnāki gadžeti – Bonda telefoni un pulksteņi.

Ja nemaldos šī ir jau trešā Bondam veltītā pulksteņa versija un šoreiz Omega ir sasējusi kopā Seamaster sērijas piecdesmitgadi un Džeimsu Bondu. nolēmusi atzīmēt to, ka kopš pirmās filmas par slepeno aģentu ir pagājuši 50 gadi.

Priekša.

Aizmugure.

Vēlme ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus ir radījusi frankenšteina cienīgu monstru. Sarkani krāsotā 50 sekunžu/minūšu atzīme ik dienu atgādinās par pusgadsimtu ilgo Seamaster sērijas evolūciju no parasta uzvalka pulksteņa līdz nirējam Džeimsa Bonda filmu vēsturi, 007 uz ciparnīcas ikvienam tā valkātājam liks justies kā pazīsamajam multeņu filmu varonim, meitu ģēģerim un neliešu slaktētājam Džeimsam.

Vienīgais ar ko dizaineris ir trāpījis desmitniekā ir aizmugure – izcili. Bet tā kā normāli pullksteņu nēsātāji pulksteņa aizmuguri ierauga tikai tad kad pulkstenis ir noņemts no rokas, pamata priekam nav, jo acu priekšā ik dienu būs pārdizainētā ciparnīca.

Sekojot teicienam par the good, the bad and ugly, jāpasaka arī tā pavisam nejaukā daļa. Pulksteņu sērija esot ierobežota. Tas it kā pat būtu saprotams, jo lai kaut ko tādu pārdotu ir nepieciešams vismaz kaut kāds sales point, kas pulksteņa īpašniekam liks justies nedaudz labāk. Nesaprotamā daļa ir ierobežotās sērijas apjoms. Tikšot saražoti ne daudz, ne maz, tikai 11 007 pulksteņi. Kā saka angļi – limited my arse.

Visi zina, kas ir merčendaizings. Nu tak izstādēs esat bijuši? Pildspalviņas stendos esat redzējuši? Tas ir merčendaizings – populārs veids kā firmu mārketinga speciālisti garāmgājējiem mēģina radīt labu iespaidu par savu darba devēju. Pienāci pie stenda, tātad tevi interesē mūsu produkti, še tev pildspalva. Ja neizmetīsi miskastē, varbūt kādreiz paskatīsies uz lētās plastmasas uzdrukāto logo un nopirksi mūsu produktu.

Nākamais solis pēc pircēju piesaistīšanas ir apbērt pircēju ar viena brenda produktiem. Tā kā visi uzņēmumi nav Sony, kas spēj piegāzt pilnu viesistabu ar visu, kas ir Sony, nākas unikālo un pozitīvo brenda pieredzi paplašināt (un iztukšot pircēja maku) ar it kā nesaistītiem produktiem, ko paši neražo, bet, labākajā gadījumā, outsourcē, sliktākajā gadījumā vienkārši notirgo licenci likt savu brendu uz jebkā ko vien var uztaisīt Ķīnā.

Continue reading “Mārketinga līkloči”