Ir izveidota Facebook grupa kurā apspriest sazvērestības teorijas pulksteņus, mehānismus, ražotājus, dīlus, kā arī pirkt un pārdot. Visi kam ir interese laipni aicināti pievienoties.
Bilde uzmanības piesaistīšanai.
Jauns brends – Kurono
Japānā dzīvo pulksteņmeistars Hajime Asaoka. Viņš ir pilnīgs autodidakts, kas pašmācības ceļā iemācījies uztaisīt pulksteni pilnīgi no nulles, t.i. paņemt dzelzs gabalu un izvirpot, izvīlēt un izštancēt visus tos mazos dzelzs gabaliņus, kas liek pulkstenim tikšķēt. Kā jau neatkarīgam ražotājam pienākas, nopirkt viņa pulksteni ir gandrīz neiespējami un nevis tāpēc, ka pārlieku dārgi, bet tāpēc, ka viņš taisa tikai dažus pulksteņus gadā un vēl līdz nesenai pagātnei ar cilvēkiem ārpus Japānas praktiski nekomunicēja.
Asaoka pulksteņi ir darināti vislabākajās Bauhaus tradīcijās – stingras, ģeometriskas līnijas, nekā lieka, kas varētu novērst uzmanību. Mehānismu var atpazīt pēc milzīgā pusotru centimetru diametra balansa ratiņa, kas aizņem lielāko daļu no mehānisma.
Šodien, bradājot pa pulksteņu forumiem, uzdūros informācijai, ka Hajime Asaoka ir izveidojis jaunu brendu Kurono, kas ļaus jums iegādāties viņa izstrādātos pulksteņus par ļoti pieejamām cenām.
Tā kā informācija jau ir aizgājusi pa pulksteņu forumiem, es paredzu, ka pēc dažām dienām pašreiz nopērkamie 29 pulksteņi būs pārdoti, tā ka pasteidzieties.
Pulksteņu dizains ir no Hajime Asaoka, mehānisms – Miyota. Cena apmēram 1500€, kam jāpierēķina PVN. Pasūtot ir jāveic 30% priekšapmaksa un pulksteņi būs pieejami vasaras beigās.
Mani kārtējie 2 centi
Atkārtošana zināšanu māte, tāpēc lai iet vēlreiz manas domas par pulksteņu grozīšanu.
Atkal ir klāt pulksteņu griešana un atkal sākas batālijas starp vasaras laika piekritējiem un nīdējiem. Mani kārtējie 2 centi.
Vispirms pāris definīcijas lai mums būtu viena vārdnīca. Latvijas joslas laiks ir GMT+2. Tas ir tas ko cilvēki sauc par ziemas laiku. Katru gadu nolūkā pēc iespējas vairāk izmantot saules gaismu kad cilvēki to reāli izmanto – vakaros, vasarā pulksteņi tiek pagriezti uz priekšu par vienu stundu.
Pirms kādiem 10-15 gadiem mūsu “gudrās” galvas izdomāja, ka eksperimenta pēc, palikt visu gadu joslas laikā. Kas notika – saule leca nevis piecos, bet četros un gaišs bija jau no trijiem rītā. Vakaros saule rietēja nevis vienpadsmitos vakarā, bet desmitos. Man liekas, ka togad ar uguni nevarēja sameklēt cilvēku, kam šī kārtība patika. Sekas bija labi prognozējamas – kopš tā laika neviens ar palikšanu joslas laikā neeksperimentē.
Kāds var teikt – pārejam uz citu joslas laiku, piemēram GMT+3, kas atbilstu pašreizējam vasaras laikam. OK, tikai tad jārēķinās, ka ziemā gaišs sāks palikt nevis deviņos no rīta, bet desmitos, tumsa iestāsies nevis četros, bet piecos. Ņemot vērā pulksteņu negrozīšanas aizstāvju argumentus par viņi slābajiem bioritmiem, ko nojauc pulksteņu griešana, būtu interesanti uzzināt ko viņu bioritmi teiks par organisma atmošanos, kad saules gaismu tas ieraudzīs 4-5 stundas pēc izkāpšanas no gultas.
Tāpēc es varu tikai atkārtot iepriekšējā rakstā teikto – ņemot vērā, ka mēs esam tuvāk polam nekā ekvatoram, mūsu ieguvumi no pulksteņu griešanas ir lielāki nekā zaudējumi.
Jauns modelis – Fortis Terrestis Orchestra
Atzīšos – man pret dažiem ražotājiem ir lielākas vai mazākas simpātijas. Par provi, es uzskatu, ka Fortis Flieger ir viens no foršākajiem pilotu pulksteņiem, jo man patīk zaļie luminiscējošie rādītāji, spilgtais sekunžu rādītājs un praktiski nesaskrāpējamais korpuss. Un es zinu ko saku – šis pulkstenis man bija tas ko es liku uz rokas kad devos uz klinšu kāpšanas treniņiem.
Un nu Fortis ir pārsteidzis visus. Redz, lieta tāda, ka Fortis ražoja tikai un vienīgi sportiskus nirēju un aviatoru pulksteņus, neko citu. Nebija viņiem ne turbijoni, ne uzvalka pulksteņi, ne racing. Līdz šodienai.
Iepazīstieties – pirmais jauno laiku Fortis uzvalka pulkstenis Terrestis Orchestra.
Divu veidu korpusi un divas ciparnīcas.
Tehniskie dati: mehānisms ETA2895, ūdensizturība 50m., diametrs 40mm.
Krikumiņi
Kā jau jūs visi ziniet, nupat beidzās Richemont grupas spalvu spodrināšanas mēnesis a.k.a izstāde SIHH un ziņu lente ir piebirusi ar visvisādiem jaunumiem, es dažus brīnumus atrādīšu.
Ir zināms, ka lielie prāti domā vienādi. Ja starp lielajiem prātiem gadās divi nesaistīti dizaineri, galarezultāts var būt… identisks.
OK, es saprotu, ka Montblanc ciparnīcas apakšdaļas izgriezums ir noteikts ar turbijona turētāja konstrukciju. Bet JLC?
Kad jau sākām ar Montblanc, tad turpinām.
Šeit dizaineris ir aizgājis kaut kur atpūsties un darbu pie pulksteņa pabeidza apkopēja ar ķērienu uz zīmēšanu un lielām rokām. Skaidrs, ka pulksteņa korpuss ir vismaz puscentimetru par lielu – kalendāra ciparnīcas tā vien cenšas piekļauties pulksteņa centram. Pakaļas skatā skaidri redzams uz kādiem kompromisiem bija jāiet un cik daudz zelta jāiztērē lai iestūcītu mazo mehānismu.
Nākamais pacients ir JLC. Viņiem parasti ir tīri neko dizaini, var redzēt, ka ne velti viņu cilvēki ir slīpējuši augstskolas un darba beņķus, bet te laikam mārketinga departamentam paslīdēja roka. Vai kāja.
Hans, kas tas tāds? Aizmugurējais vāks. Klau, bet tu neesi uzlicis vēl vienu uzrakstu! Tur nav vietas, apskaties – JLC apakšā, 1000h augšā, smuki, simetriski. BET MUMS VĒL VAJAG ARĪ ZIVTIŅU!!! Kā citādi klients zinās cik dziļi viņš drīkst ienirt??? Priekškars.
Un pēdējais ir mans reāls favorīts. Smuks vai ne? Visiem večiem taču patīk Panerai?
Viena ciparnīca, otra, laika vienādojums, Panerai dedzina, viņi ir zirgā, tas taču ir Haute Horlogerie епта, vai ne? Un tad pienāk pirmais marts. Mazais rādītājs labajā pusē klikt un nostājas tieši horizontāli. Un tieši trīsdesmit vienu dienu laimīgie Panerai īpašnieki datumu cenšas saskatīt visādi grozot pulksteni. Tā ka nebrīnieties, ja redzas cilvēkus, kas martā uz ielas ir pielikuši pulksteni pie acīm. Viņi vienkārši cenšas saprast kas par dienu.
Kurpju veidi
Turpinām stāstu par labiem apaviem.
Kā visi noteikti zina, kurpes nav nemaz tik sens izdomājums. No sākuma visi staigāja ar basām kājām, kad pienāca ledus laikmets tad kājas tina zvērādās. Attīstoties dažādām prasmēm ļauži nonāca pie secinājuma, ka ap kājām aptītas zvērādas ir siltas, bet neērtas, ja vēlies skriet pakaļ zvēriem. Un tā soli pa solim un veicot visādus sānsoļus, cilvēki nonāca līdz apaviem. Pirmie bija zābaki. Zābakiem bija dažas problēma – tos bija grūti uzvilkt un novilkt, vasarā bija karsts. Lai procesu atvieglotu tiem nogrieza stulmu un iegrieza ādu priekšā. Lai pasākums turētos uz kājas iegrieztajā daļā ietaisīja caurumus un ievēra striķus. Tā radās kurpes. Tiešais zābaku pēctecis ir Oksfordas stila kurpe.
Kas ir labas kurpes
Pavasarī biju nobriedis nopirkt klasiskas kurpes. Izgāju visus veikalus un secināju, ka pie mums ne sūda nav. Pareizāk sakot veikali ir pilni, bet par kurpēm tos izstrādājumus var nosaukt tikai delīrija murgos. Kāpēc tā – lasām tāļāk.
Kas īsti ir klasiskas kurpes un ko tās ēd.
Par klasiskām kurpēm var nosaukt tās kuru ražošanā tiek izmantotas klasiskas tehnoloģijas un klasiski materiāli. Tāpēc lai man piedod krokšu un citu gumijas izstrādājumu fani, jūsu laiks vēl nav pienācis. Sāksim ar klasiskajām tehnoloģijām. Kas īsti atšķir labu kurpi no Ķīnas rīsu lauka malā salīmētām ādas strēmelēm? Pirmkārt tā ir paša apava konstrukcija. Vai pareizāk būtu teikt – tas kā kurpes virsa ir piestiprināta pie zoles. Ir vairāki veidi kā to izdarīt. Pavisam lēti ir visu nozieķēt ar universālo līmi un saspiest. Ja vēlaties redzēt kā tas izskatās dzīvē aizejiet uz jebkuru apavu veikalu un apskatieties – 99% kurpju augša ir pielīmēta pie zoles. Tas ir ideāls veids kā ražot ātri un lēti, viss pārējais tur ir slikti. Ja šādam apavam nodilst zole tad vienīgais ko ar to var izdarīt ir atdot sagraušanai patversmes suņiem. Ja zole atlīmējas, tad pēc trešās salīmēšanas var darīt to pašu – atdot suņiem. Tā ir cena ko mēs visi maksājam par lētumu.
Labām kurpēm zole pie apava ir piešūta.
Aproču dizains
Motorola kaut kad esot izsludinājusi konkursu savai aprocei, ko viņi nezin kāpēc nodēvējuši par pulksteni, ar nosaukumu 360. Savas fantāzijas esot iesūtījuši veseli 1300 dizaineri, no kuriem Motorola dizaina ļaudis izvēlējas to dizaineru darinājumus, kas laikam savā mūžā pulksteni nekad nav ne nēsājuši, ne redzējuši.
Kāpēc es apgalvoju, ka “uzvarētāji” nekad nav lietojuši pulksteni? Vienkārši – ne uz viena no šiem brīnumiem nebūs iespējams saskatīt laiku. Nu tā – uzmet acis un sekundes desmitdaļā saproti cik ir pulkstenis.
Šis ir mans absolūtais favorīts. Autors laikam ir izbijis radists.
Praktiskie darbi
Kā nomainīt sasisto vai saskrāpēto Omega Speedmaster stikliņu.
Rolex jaunumi
Sagaidījuši Baselworld beigas Rolex klusām ir nomainījuši kompānijas direktoru. Nē, meloju, tas viņiem tikai likās, ka klusām, internāti ir uzsprāguši mēģinot minēt ko jaunu un labu nesīs Jean-Frédéric Dufour. Viņš ir Jean-Claud Biver skolnieks un ir paveicis milzīgu darbu vadot Zenith pēc tam kad tika patriekts Thierry Nataf ar visiem viņa dīvainajiem dizainiem. No savas puses novēlu veiksmi.