Pie kā es paliku? Pareizi, apsolīju pastāstīt par dažām Londonas must see vietām. Kā jau minēju iepriekš – mana pieredze, apmeklētās vietas, izjūtas un sajūtas var spēcīgi atšķirties no citu pieredzes, tapēc neuzskatiet šo par universālu pamācību.
Tower of London
Kas ir Tower? Faktiski tas ir tāds Latvijas brīvdabas muzeja analogs, kurā caur interaktīvām fiškām var izpētīt Londonas vēsturi no viduslaikiem līdz mūsdienām. Kapēc uz turieni būtu jādodas? Tapēc, ka tur var apskatīt karaliskos dārgumus – kronēšanas rīkus, virtuves priekšmetus, traukus, dārglietas u.c lietiņas, kas ir piederējušas dažādiem monarhiem un kas joprojām tiek izmantotas arī mūsdienās. Ja nav pārāk daudz laika, tad es rekomendēju apmeklēt tikai karalisko dārgumu zāli – nenožēlosiet un tas būs iztērētās naudiņas vērts.
Tower bridge
Tower Bridge atrodas blakus The Tower of London. Tilts nav parasts – tas ir paceļams, tā iekšienā ir izveidots muzejs un pa to brauc auto. Muzejā ir iespējams iepazīties ar tilta vēsturi, celtniecības peripetijām, pavērot kā tas paceļas un paieties pa tilta augšu.
Madame Tussauds
Vaska figūru muzejs. Jāatzīstas, ka es pirmajā reizē uz to neaizgāju, jo padomāju – “nu un, nez kas tur TĀDS varētu būt”. Un muļķis biju :D, jo tas tiešām bija katra samaksātā penija vērts. Štrunts par tām lielākām un mazākām slavenībām, kas tur bija izstādītas, relakss pēc pavadītajām divām stundām bija labs. Tiso muzejs nav tikai sastingušas vaska figūras, kurām apkārt defilē nogarlaikojušies apmeklētaji, tas ir arī brauciens pa viduslaiku Londonu ar stāstiem par piem. Džeku Uzšķērdēju un citām lokālām slavenībām. Pēc savas būtības šis brauciens atgādina šausmu istabas lunaparkā, bet iespaids, pat man, likās ļoti reāls.
London Eye
Iespējams, ka tā ir lielākā vides reklāma pasaulē, jo šis velosipēda ritenim līdzīgais panorāmas ritenis ir British airways reklāma. Kas šo dzelzs gabalu atšķir no tā līdzinieka Mežaparkā vai Siguldā [starp citu vai tie vēl joprojām griežās?]? Ņemot vērā, ka BA ir viena no pasaules lielākajām aviokompanijām, brauciens ar Aci ir padarīts stipri līdzīgs lidojumam ar lidmašīnu – biļetes līdzinās aviobiļetēm, pie kasēsm ir aizliegto priekšmetu saraksts, iekāpšana notiek caur check-in vārtiem, katrs “lidotājs” tiek pārbaudīts ar skaneri un tiek atņemti visi asie priekšmeti, pistoles un granātas. Pēc check-in mēs nonākam uz platformas, kur sagaidām savu gondolu. Kamēr gaidām, varam palūkot kā drošībnieki aplūko mums paredzēto gondolu – tiek apskatīts viss, ieskaitot galda apakšu, kuru izlūko ar garā kātā iesprausta spoguļa palīdzību. Esam laimīgi sagaidījuši savu stiklotai olai līdzīgo kabīni un kāpjam iekšā. Cilvēku nav daudz, jo, kā jau iepriekšējā rakstā minēju – mēs esam ieradušies 9:00 no rīta, kad visi japānīšu un amurikāņu tūristi vēl tikai brokasto :D.
Dažas piezīmes – ar lielo panorāmas riteni labāk ir braukt skaidrā laikā. Mēs braucām saulainā dienā, bet bija neliela dūmaka, līdz ar to prieks bija mazāks. Brauciens ilgst ~40 minūtes, kura laukā tiek stāstīts “paskatieties pa labi, paskatieties pakreisi un nedomājiet izsist kādu logu” 😀
Westminster Abbey
Salasījies Da Vinči kodu, es arī nolēmu, ka jāapmeklē Vestmisteras abatija, un nonācu pie secinājuma, ka neko nesaprotu. Pēc funkcijas tā ir baznīca, kurā regulāri notiek dievkalpojumi, pēc būtības tas ir viens liels mūra kapulauks. Mironīši ir apbedīti grīdās, sienās, sarkofāgos un urnās. Griestos gan vēl neviens nav apbedīts, bet domāju, ka, līdzko atrisinās skatītāju piekļuvi, tad arī tur parādīsies kapu plāksnes ar seriem, lēdijām un vienkāršiem karaļiem. Bija interesanti, tik laikam vajadzēja nedaudz sagatavoties – sazīmēt mājā shēmu ar lielāko dižgaru atdusas vietām.
Muzeji
To Londonā ir bez jēgas, tapēc rekomendēšu tikai vienu, kuru nez vai kāds iedomāsies apmeklēt vienkārši tāpat vien – Zinātnes un tehnikas muzejs. Ir vērts. Visādi interaktīvie displeji, spēļu laukums bērniem, kur viņi var piem. uztaisīt MEGA ziepju burbuli, sarunāties viens ar otru stāvot padsmit metru attāluma utt utjpr. Jāatzīstas, ka es arī noprovēju gandrīz visas atrakcijas un sajutos ļoti apmierināts.
Soho
Soho skaitās Londonas erotiskākais rajons. Ja nav būts Amsterdamā, tad ir vērts aiziet, paskatīties uz veikaliņiem, kinoteātriem un striptīzklubiem. Ja esat bijuši Amsterdamā, tad varat šo daļu izlaist.
Picadilly, Leicester un Traflagar square
Ļaužu tusiņa vieta nedēļu nogalēs. Pilns ar visādiem frīkiem, muzikantiem, zīmētājiem un skatītājiem. Turpat tuvumā ir kinoteātri, deju zāles, tā ka, ja apnīk, tad var ātri nozust. Vērts aiziet, lai apskatītos, kas mūsu Vecrīgā pietrūkst – ļaužu tuss ir vienkārši nenormāls, bet tajā pašā laikā ir absolūta drošibas sajūta un tas man Londonā patīk.
China Town
Neliels kvartāls netālu no Leicester square. Principā nekas īpašs, gaisā virmo ķīniešu ēdienu smārds [smarža, smaka, atzīmējiet sev vēlamo], iespējams izbaudīt autentisku ķīniešu masāžu, nopirkt kādu nieku pie ielu tirgoņiem un ievilkt ķeksīti. Ja braucat februāra vidū, tad ir iespēja aplūkot krāšņo ķīniešu jaungada gājienu.
Portobello road
Vai kāds atcerās filmu Notting Hill? To pašu, kur Hjū Grants iemīlējās Džūlijā Robertsā, un viņiem beigās piedzima bērns. Nu re, Hjū Grānts vienā no epizodēm, pazaudējis visas cerības, veselu gadu gāja pa Portobello road. Skaista apkārtne, ielu tirgus, antikvariāta veikaliņi, angļi, kas iedzer rīta kafiju krodziņā uz ielas, tas viss šai ielai piešķir neatkārtojamu šarmu. Vērts atnākt tajās dienās, kad notiek ielu tirgus.
Parki
Parku Londonā ir nejēgā daudz. Ir dažreiz dzirdēti pīkstieni par to, ka Rīga ir zaļa pilsēta, ziniet – nevajag. Tā var teikt tikai tāds cilvēks, kas nav redzējis Haidparku, kas ir lielāks par visu Vecrīgu 🙂 Mani favorīti ir Regent Park un St. James park – kā jau putnu mīlim, man bija pagrūti tajos pavadīt mazāk par 3 stundam 🙂
Nobeigumā – par ēšanu un iepirkšanos
One Reply to “Londona. Turpinājums”