Kronos

Kaut kā man te tie video pēdējā laikā sāk ienākties. Gaumīgs Piaget Ultra Thin automātiskā mehānisma reklāmas rullītis. Interesanti atzīmēt, ka pirms 50 gadiem cilvēki spēja uztaisīt vēl smalkākas lietas.

Man personīgi būtu ļoti bail kaut ko tik plānu nēsāt, ja nu saliecu roku un tas pārlūzt uz pusēm?

Aizraujošs video no Breitling.

apollo nopublicējis ziņu, ka Krievija kopā ar dažām vasaļvalstīm satelītvalstīm varētu neveikt pāreju uz ziemas laiku paliekot mūžīgajā vasarā. Nez vai pēc šī gājiena Maskavā sāks plaukt palmas un Magadānā tiks atvērti SPA kūrorti, tāpēc prasās neliels izskaidrojums kas tad tur īsti notiks. Vienkāršības labad apskatīsim tikai Maskavas laika zonu, paturot prātā, ka Krievijai tādas ir vēl kādas astoņas.

Pašlaik Maskavas laiks par stundu priekšā Rīgas laikam vai kā to apzīmē par atskaites punktu ņemot GMT (UTC) laiku - GMT +3h. Vasaras laiks tika ieviests pagājušā gadsimta otrajā pusē lai taupītu energoresursus un radītu nepārvaramas grūtības īpašu pārjūtīgiem delfu, apollo un tvnet komentētāju bioritmiem. Vasaras laikā pulkstenis tiek pagriezts par stundu uz priekšu, tādējādi Maskavas laiks vasarā ir GMT +4h.

Viens no kremļa punduriem Dima Medvedevs aizvakar izdeva dekrētu, ar kuru valdībai uzdeva atcelt pāreju uz normālo joslas laiku. Tas nozīmē, ka Krievija kādu laiku paliks vasaras laika zonā un viņu pārjūtīgie bioritmi vairs netiks čakarēti ar pulksteņu grozīšanu, putni dziedās skaļāk un ja Ņikita Hruščovs būtu dzīvs, viņš noteikti izziņotu, ka šoreiz jau nu pavisam noteikti uzvarēs komunisms. Laiks laikam bija palicis pēdējais krievu ārējais ienaidnieks, jo ar šnabi viņi ir tikuši galā uzliekot tam minimālo pārdošanas cenu.

Ko tas nozīmē mums? Pilnīgi neko, ne viņi pirmie, ne pēdējie, kas atsakās no pulksteņu grozīšanas, tikai jāatcerās, ka Krievija neatsakās no pārejas uz vasaras laiku, bet paliek permanenti tajā, mainot savu joslas laiku no GMT +3h uz GMT +4h.

Jāteic, ka šis lēmums ir nedaudz prātīgāks par pērngad izskanējušamiem murgiem par vienotu laika zonu visā Krievijā, t.i. visa Krievija dzīvotu pēc vienota Maskavas laika no Maskavas līdz Kamčatkai. Iemeslu kāpēc lai viņi tā darītu man ir grūti iedomāties, vienīgais, kas nāk prātā ir, ka Dima un Vova nekādi nespēja saprast kā tas var būt, ka viņi ir tikko atnākuši uz darbu, bet Kamčatkas gubernators jau ir beidzis darbu un pielicis mūli sēž pirtī.

Tātad mūsu dzīvē no Dimas Medvedeva rīkojuma nekas nemainīsies. Ups, mainīsies gan - krievi savu jauno gadu svinēs divas stundas ātrāk, kas nozīmē tikai to, ka viņi savu salūtu šaus desmitos vakarā, pēc tam noteikti būs arī tādi, kas šaus под старый новый год vienpadsmitos un kas zin, ja nebūs atspridzinājuši savus pirkstus, šaus arī pusnaktī.

Pirms pāris nedēļām Bērnijs Eklstons Londonā atrāvās pa muti un viņam atņēma pulksteni. Ko būtu darījis normāls cilvēks, kad viņa seju rotā skaisti zilumi? Sēdējis mājā un dzēris tēju lai ātrāk tiktu uz darbu. Bet dažiem cilvēkiem arī pēc tam kad viņi ir atrāvušies tā kārtīgi pa seju, rodas visai dīvainas idejas.

Grūti pateikt kas ir šīs reklāmas un idejas īstais autors - Hublot mārketinga komanda vai pats Bērnijs, ir jāatzīst, ka rezultāts ir izdevies gana piesaistošs

Pulksteņa modelis gan nepareizais, vajadzēja ielikt Big Bang.

edit: reklāmas autors esot Bērnijs, kas aizsūtījis savu bildi Hublot šefam Jean-Claude Biver un abi vienojušies, ka bilde esot gana laba lai izmantotu reklāmā. Bērnijs naudu par reklāmu neesot saņēmis.

Dažreiz ir interesanti pavērot kas tikai netiek uzskatīts par ekskluzīvu lietu. Ja cilvēks ar labiem ienākumiem nopērk sev motorlaivu, dzeltenā prese automātiski virsrakstā minēs, ka X ir nopircis ekskluzīvu motorlaivu, nemaz neaizdomājoties, ka šādas laivas ir saražotas tūkstošos un tas ka tā maksā desmit vai simts tūkstošus vēl nemaz neliecina, ka tas ir kaut kas īpašs. Ekskluzīvs varētu būt kaut kas, kas ir saražots vienā vai piecos eksemplāros un par ko ir skaidrs, ka jebkurš ivans nevarēs to nopirkt vienkārši tāpat, lai vai cik viņš lielu kāpostu nebūtu gatavs nolikt galdā.

Ekskluzīva varētu būt piederība dažādiem klubiņiem. Klubs 21, kas radās pirms nepilniem divdesmit gadiem ar nelielu piespiešanos varētu būt uzskatāms par ekskluzīvu, jo tajā kurš katrs plebejs nevarēja tā vienkārši pieklauvēt un tapt ielaists. Nu gluži kā angļu džentlmeņu klubi kuros sievas netika ielaistas laikam lai nesaceltu traci par pārmērīgu viskija lietošanu.

Vakar pārlapojot internātu es atklāju par kāda ļoti īpaša kluba esamību par kura esamību man nebija ne jausmas. Tajā ir cilvēki, kas savā profesionālajā pieredzē ir izbaudījuši piedzīvojuši katapultēšanos Martin Baker radītajā lidotāja krēslā. Šis process, cik lasīts, ir visai traumatisks un nez vai kāds no laba prāta vēlētos lai viņu katapultē vienkārši tāpat.

Un tagad no ekskluzivitātes mēģināsim pāriet pie pulksteņiem. Angļu firma Bremont sadarbībā ar Martin Baker mēģina nospēlēt uz puišeļa, kas mīt katrā no mums, jūtām un nepiepildītajiem sapnīšiem (ne slapjajiem) un ir izveidojusi pulksteni, kas no vienas puses ir nekas īpašs, bet no otras puses ir uzmanības vērts.

Bremont MBII. Pulkstenis, kas ir trieciendrošs un antimagnētisks, korpuss no aviācijas alumīnija un īpaši apstrādāta cietināta tērauda. Bet kur ir āķis, kāpēc II nevis I? Pavisam vienkārši - Bremont MBI iegādāties var tikai tie cilvēki lidotāji, kas ir katapultējušies no sava F17 sēžot Martin Baker krēslā. Un tas šim pulkstenim piešķir absolūtu ekskluzivitātes auru, jo to vienkārši nav iespējams nopirkt. Pat ja tev ir miljons.

Un pulkstenis ir gana simpātisks lai to atrādītu.

Zemāk ir video kurā Bremont tehniskais direktors Peter Roberts apstāsta kas lācītim ir vēderā.

Tehniskie dati: ETA 2836 mehānisms, diametrs 43mm. Cena ap 2000Ls.

Pirms kāda laika internāta plašajās dzīlēs es uzdūros jauājumam par miljonu. Kur gadījies, kur ne, atkal ir piezadzies ziemas laika vecis ar jautājumu par diviem miljoniem.

Austrālijā pulksteņus grieza pirms trim nedēļām, mēs pagriezām pagājušajās brīvdienās, iphone nospļāvās un negrieza neko, mans Oregon Scientific saķēra signālu ceturtdien, bet amurikāņi griezīs rīt. Nu un pilnīgi negaidīti (es, goda vārds, biju paspējis piemirst par viņu infantīlo tupismu) šodien kārtējais homo sapiens amurikanis uzdod sakrālo jautājumu:

Can anyone advised is it harmful to turn back a automatic movement watch backwards in time?

Atminoties neskaitāmus šādus jautājumus un atbildes ko es esmu lasījis pēdējo 10 gadu laikā, es gaidu kad diskusijā uzradīsies kāds ar tikpat lielu prātu apveltīts indivīds, kas viņam ieteiks apturēt pulksteni un pēc stundas restartēt

Un visā šajā sakarā es uzdūros Ernst Benz reklāmiņai, kas jauki pieliek punktu eksistenciālām pārdomām par pareizo veidu kā pagriezt pulksteni par stundu uz priekšu vai atpakaļ.

Cena - par velti. Kā senā krievu filmā “Будете у нас на Колыме - заходите, поправим”.

Var tikai pabrīnīties ko tikai mūsdienās neuziet noliktavās. Ir dzirdēts par vēstulēm, kas piegādātas gandrīz simts gadus pēc to nosūtīšanas (izbrīna tikai, ka pastnieki ar akmens sejām tās vienkārši iemet mūsdienu pastkastēs), milzonīgām retro auto kolekcijām, kas uzietas putekļainos angāros, nemaz nejauši uzietiem retiem studijas ierakstiem, manuskriptiem un mīlas vēstulēm, kas nobēdzinātas kurpju kastēs bēniņos.

Punktuālajā Vācijā, gatavojoties vācu pulksteņu muzeja atklāšanai tika atrasti ne vairāk un ne mazāk kā 13 jūras hronometri. Iedomājos Hansa un Mihaēla izbrīnu pārcilājot Glashütte arhīva kastes. Was ist das Hans? Te taču vajadzēja būt grāmatvedības papīriem par iepirktajiem materiāliem, kāpēc šajās kastēs ir pulksteņi? Te nedrīkstēja būt nekādi pulksteņi, ko nu lai dara? Un Mihaēlam, kas reiz bija ekskursijā uz Ļeņingradu un Maskavu tālajos astoņdesmitajos, ienāca prātā spoža doma - nevar tādu mantu laist postā un likt zem stikla muzejā. Taisām komplektus un tirgojam. Sacīts darīts - aizsūtīja visus trīspadsmit jūras hronometrus uz SPA darbnīcu, nopucēja un nokomplektēja ar pavisam jauniem Glashütte Senator pulksteņiem platīna korpusā.

Lasīt tālāk »

Leijerkastes man nezin kāpēc asociējas ar vismaz 100 gadus tālu pagātni, vīru, kas griež rokturi un pērtiķi viņam uz pleca. Kāpēc pērtiķi - nezinu.

Amsterdamā laikam ir tradīcija septembra sākumā izdzīt pilsētas ielās XXL izmēra leijerkastes. Vismaz katru reizi, kad es tur esmu bijis, es tās tur redzu. Holandieši leijerkastes ir noveduši līdz pilnībai, tās vairs nav kaklā uzmaucamas kastes, kas var nospēlēt pāris populārus meldiņus, holandiešu leijerkaste ir krietnas mājas lielumā un uztupināta uz auto vilciena piekabes.

Lasīt tālāk »

Ne pārāk sen rakstīju par kopētājiem no tālajiem austrumiem. Vakar ziņu lentēs uzgāju pāris jaunumus no angļu dizainera Christopher Ward, kas nedaudz sasaucās ar špikošanas tēmu.

Lasīt tālāk »

Sensenos laikos, kad es vēl skatījos televīziju un kad es vēl skatījos krievu humora šovus (tas tiešām bija nenormāli ārprātīgi sen) tāds Gena Hazanovs, laikam, reiz stāstīja, ka viņš nesaprotot kā lidmašīnas varot palidot. Viņš ir beidzis tikai kulinārijas tehnikumu un saprot, ka putni lido, jo vicina spārnus, bet lidmašīnas spārnus nevicina! Kā tad var palidot, ja spārni nekustās?

Kopš tiem pašiem laikiem mani ir interesējis kā tad pulkstenis iet. Lai apmierinātu šo interesi bērnībā tika iznīcināti vismaz trīs pulksteņi un vienalga pie sajēgas netiku. Līdz pērnā gada beigās ībejā tika nopirkti kādi desmit veci mehānismi, izjaukti, izpētīti un salikti atpakaļ, rodot nelielu skaidrību par to kā tad īsti enerģija no atsperes caur zobratiem tiek nodota uz rādītājiem.

Bet lai jums nebūtu jājauc laukā pulksteņi, piedāvāju noskatīties izglītojošu video, kurā ir aprādīts kā strādā mehāniskais pulkstenis. Aizraujoši skatīties uz reālu mehānisku modeli iz 1949 gada bez kādas fancy-šmancy 3D grafikas un interaktīvām fiškām.