Īsais vēstures kurss

Šveices pulksteņu ražošanas tradīcijas aizsākās 16gs. vidū Ženēvā. Šajā laikā visā Eiropā, pārsvarā Itālijas ziemeļdaļā, Vācijas dienvidos un Francijā, jau tika ražoti pulksteņi torņiem, sienas pulksteņi mājām, kā arī mazāki laikrāži. No 17gs. pulksteņu ražošana pārējā Eiropas daļā samazinājās un no 18gs. sākuma Ženēva kļuva par vienu no vadošajiem pulksteņu ražošanas centriem.

Kāpēc tieši Šveice kļuva par pulksteņu meku? Liela loma bija reformācijai, kas tajā laikā notika Eiropā. Reformācija bija sava veida reliģiskā revolūcija, ko aizsāka Martins Luters, protestējot pret viduslaiku baznīcas doktrīnām. Šī kustība izplatījās visā Eiropā, bet Francijā konflikts starp franču protestantiem (hugenotiem) un katoļu baznīcu noveda pie kara. Karš beidzās pēc tam, kad Francijas karalis izsludināja Nantes dekrētu, ar kuru hugenotiem tika dota reliģijas brīviba, bet pa to laiku daudzi no hugenotiem jau bija paspējuši emigrēt uz Šveici.

Ženēva šajā laikā bija slavena ar saviem juvelieriem, bet reformācija aizliedza vīriešiem nēsāt dārglietas, tapēc juvelieri pārkvalificējās par pulksteņmeistariem un pārņēma zināšanas no hugenotiem, kas meklēja patvērumu Šveicē.

Līdz 17gs. beigām pulksteņmeistaru skaits bija palielinājies un reformācijas ierobežojumiem vājinoties varēja apvienot hugenotu pulksteņmeistaru meistarību ar Ženēvas juvelieru mākslu. Šajā laikā Šveices pulksteņi ieguva to neatkārtojamo mākslas un mehānikas sintēzi, kas aizrauj cilvēkus visā pasaulē.

19gs. tika izgudrotas daudzas no komplikācijām – pašuzvelkošies pulksteņi, mūžīgais kalendārs, Fly-back hronogrāfs, u.c kas Šveices pulksteņu industriju izvirzīja vadošajās pozīcijās pasaulē.

Pašlaik Šveicē gadā tiek saražoti 28.3 miljoni pulksteņu, no tiem mehāniskie pulksteņi ir 2.9 miljoni, elektroniskie analogie pulksteņi 25 miljoni un eletroniskie digitālie pulksteņi – 0.4 miljoni. Kopējais industrijas apgrozījums 2002 gadā bija 10.5 miljardi šveices franku.
Avots: Federation of the Swiss Watch Industry FH

Kāds komentēja “Īsais vēstures kurss

  1. Pingback: Kronos » Blog Archive » Daži vārdi par vēsturi

Vēlies komentēt?