Kabinotieri, jeb stāsts par īstu ekskluzivitāti

Vecajos laikos, ja vecim vajadzēja zābakus viņš aizgāja pie kurpnieka un pasūtīja zābakus savai kājai ar tieši tik augstu stulmu cik viņam vajadzēja. Ja muižkungam vajadzēja jaunus svārkus viņš izrakstīja no pilsētas drēbnieku, kas nedēļu dzīvoja pie viņa muižas kalpu mājā un pašuva svārkus ar sešām kabatām, silto oderi un raga pogām, ikurāt kā kungs gribēja, lai saltajos ziemas vakaros nesaltu mugura sēdot pie kamīna.

Mūsdienās arī vēl ir cilvēki, kas ciena tradīcijas. Viņi saprot, ka apģērbs un apavi nav gluži bulciņa, ko piekož rīta kafijai. Viņi, gluži kā muižkungs pirms 200 gadiem, pasūta sev uzvalku, kas būs šūts pēc mēra un kam varēs izvēlēties kabatu skaitu un oderes materiālu, lai karstajā vasaras laikā kondicionētajā birojā nesapūstu muguru. Un atšķirībā no senajiem laikiem šāds pakalpojums ir pārvērties par ekskluzīvu, jo nekas nav dārgāks kā lieta, kas ir radīta tieši tev.
Continue reading “Kabinotieri, jeb stāsts par īstu ekskluzivitāti”